Pagājušā gada rudenī publiskajā apspriedē par koku izciršanu iesaistījās vairāk nekā 300 iedzīvotāju, kuri uzskatīja, ka zaļā zona, kas pieder Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei, jāsaglabā neskarta. Tomēr Rīgas dome lēma par labu būvnieka interesēm. Arī nozāģējamo koku skaits palielinājās līdz pat 158, un lēmums tika pieņemts krietni ātrāk, nekā tika solīts.
"Janvāra beigās būvvaldē tika iesniegts jaunais ģenerālplāns ar koriģētu koku ciršanas piedāvājumu.
Attiecīgi, liela daļa no vērtīgajiem kokiem tika saglabāti.
Teritorijā tika saglabāts augošs dižkoks. Vēl papildus attīstītājs piedāvāja vairākos pašvaldības zemes gabalos, kas atrodas šajā Rīgas daļā, kur ir šis konkrētais zemes gabals, veikt koku stādījumus. Ņemot vērā, ka šis te sākotnējais piedāvājums bija koriģēts un attīstītājs bija gatavs veikt jaunu koku stādījumus, viedokļi tika izskatīti, tad Apstādījumu saglabāšanas komiteja neredzēja pamatu vilcināt lēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā, ka termiņš tika nosprausts līdz maijam, lēmums tika pieņemts, ja nemaldos, februāra sākumā," stāstīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.
Rīgas domes lēmums pamatīgi nokaitināja bijušo deputātu, nūjošanas treneri Valteru Bergu. Viņš vērsās pašvaldībā ar lūgumu koku zāģēšanas lēmumu pārskatīt, tomēr ierēdņi to atstājuši spēkā. Bergs pašvaldības lēmumu izlēmis apstrīdēt tiesā.
"Man šajā pasākumā visvairāk nepatika sabiedrības maldināšana, pasakot, ka šis jautājums ir atlikts līdz 22. maijam, un pēc tam sabiedrība uzzina, ka faktiski lēmums ir pieņemts," uzsvēra Bergs.
Būvniekam Rīgas dome bija noteikusi termiņu projekta iesniegšanai līdz 2022.gadam, taču patlaban situācija ir krasi mainījusies. Kamēr pašvaldības lēmums tiek izskatīts tiesā, koku zāģēšana ir aizliegta.
