Pašvaldībai, pārvēlot bāriņtiesas vadību, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai jāizprasa atzinums par bāriņtiesas darbību, taču tas ticis izdarīts vien vakar. Līdz ar to Rīgas domes opozīcijas deputāti plāno lūgt atlikt konkrēto jautājumu, uzskatot, ka pašvaldībai uz šo amatu būtu jārīko atklāts konkurss. Vakar pēcpusdienā arī komitejas priekšsēde sliecās par labu pārvēlēšanas atlikšanai uz vēlāku laiku.
Aivara Krasnogolova un viņa vietnieces pārvēlēšana pamatota ar to, ka šī gada aprīlī Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja iepazinās ar bāriņtiesas darba pārskatu par aizvadīto gadu. To vērtēja atzinīgi un pieņēma zināšanai. Taču nepieņemt zināšanai nemaz nevarēja, saka deputāte Linda Ozola no Jaunās konservatīvās partijas, kas ir pārsteigta par darba kārtībā rakstīto:
''Tātad, balstoties tikai uz šo, ka mēs esam uzklausījuši un pieņēmuši zināšanai - ne izvērtējuši, ne balsojuši par to, bet vienkārši pieņēmuši zināšanai informāciju -, mēs virzām uz priekšu un vēlamies pārvēlēt Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Atzinumu par bāriņtiesas vērtējumu mēs neesam saņēmuši, bet to mums nosaka likums.''
Viņa runā par Bāriņtiesu likumu. Tajā teikts, ka pašvaldībai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā jāizprasa atzinums par bāriņtiesas darbu. Šādi noteikumi uz Krasnogolova pārvēlēšanu attiecas pirmo reizi. Agris Skudra no Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pirmdienas rītā stāsta, ka pašvaldība atzinumu nav prasījusi:
''Tur nav rakstīts ''var izprasīt'', bet ''izprasa''. Mūsu izpratnē domei tas kalpo kā viens no palīgmateriāliem, lai izvērtētu jautājumu par konkrētā bāriņtiesas priekšsēdētāja pārvēlēšanu.''
Ap pusdienas laiku, kad par šo likuma prasības neievērošanu sāka interesēties Latvijas Radio, Skudra šādu iesniegumu beidzot saņēma. Taču dome tajā nenorāda termiņu, kad atzinums nepieciešams.
Rīgas domes opozicionāri rosina pašvaldībai uz šo augsto amatu rīkot atklātu konkursu. Atbildīgās komitejas priekšsēde Olga Veidiņa no „Saskaņas” pirmdienas pēcpusdienā sarunā atklāja, ka balsojumu varētu nākties atlikt, jo nav inspekcijas atzinuma.
"Kādēļ tad vispār viņš parādījās darba kārtībā, ja tagad Jūs sakāt, ka tomēr nē? - Viņš parādījās darba kārtībā… nu redziet, mums nekad nebija jautājumu par… bija atskaite. Bāriņtiesas atskaite aprīlī bija. Vesela komiteja. Jaunās telpās. Nebija nekādu jautājumu no mūsu opozīcijas puses. Pieņēmām to zināšanai. Nu, pirmsvēlēšanu kampaņa, nu apmelot labu cilvēku. Pat ne apmelot, iztaisīt viņam to dzīvi nevieglu, runāsim tā.''
Tā Veidiņa saka par opozīcijas partiju ideju rīkot atklātu konkursu, un piebilst:
''Ziniet, uz doto brīdi Aivars zina to darbu labāk par visiem spečukiem republikā. Es neuzskatu par vajadzīgu mainīt šobrīd cilvēku ar ļoti lielu pieredzi, zināšanām, kurš veiksmīgi dara savu darbu.''
Agris Skudra no Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas teic, ka pārvēlēšanu katra pašvaldība organizē pēc saviem ieskatiem. Savukārt par nozari atbildīgais ministrs Jānis Reirs sliecas piekrist viedoklim, ka šādās reizēs varētu arī iztikt bez konkursa:
''Ja ik pēc katra termiņa tiktu izsludināti konkursi, tas arī nemotivētu darbiniekus strādāt. Priekš tam politiķiem ir vēlēšanas ik pēc četriem gadiem, bet ierēdniecībai tomēr ir jābūt šai stabilitātei un pēctecībai politikās un darbos.''
Bāriņtiesas priekšsēdis Krasnogolovs saka - ja vajadzētu, tad konkursā piedalītos.
Intervijā viņš stāsta, ka lēmumu kvalitāte bāriņtiesā viņa vadības laikā būtiski augusi, arī darbinieki kļuvuši apmierinātāki. Tomēr Radio zināms, ka darbinieku vidū vadība tiek kritizēta. Kāda darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma, stāsta:
''Protams, verbāli priekšsēdētājs pauž sapulcēs viedokli, ka viņš prasa domei naudu un cenšas, un prasa štatus, lai atvieglotu darbu, bet mēs pārliecinājāmies, noskatoties domes sēdi, kas bija marta vidū, kur tieši piedāvāja algu pielikumu vai štatus, un tur bāriņtiesa notur tādu tēlu, ka mums viss ir kārtībā.''
Bāriņtiesā strādā vairāk nekā 60 locekļi, kas pērn pieņēmuši vairāk nekā 3300 lēmumus. Trešdaļai no viņiem alga ir vien nepilni 900 eiro uz papīra. Citiem vairāk. Minēto domes sēdi Radio aplūko arhīvā. Atbildi uz deputātu jautājumu par algām sniedz bāriņtiesas priekšsēža vietniece Inese Ērgle, kurai arī gaidāma pārvēlēšana augstajā amatā, sakot ''(..) protams, kā visās sfērās arī mūsu darbinieki vēlas algas. Protams, algu palielinājums jau nemazinās darba apjomu''.
''Protams, bāriņtiesa tiek galā, bet ar kādiem līdzekļiem? Ar to, ka cilvēki ir pārguruši. Ar to, ka cilvēkiem, ļoti daudziem ir somatiskas saslimšanas. Izdegšana. Pārgurums vai cilvēki naktī vienkārši neguļ, jo viņi visu laiku domā par darbu,'' saka bāriņtiesas darbiniece.
Bāriņtiesu darbiniekiem jāgādā par bērnu interesēm. Augstākā tiesa šogad norādīja, kāds Rīgas bāriņtiesas darbinieks savus pienākumus nebija veicis pilnībā, jo beidzās viņa darba laiks. Tas liecina par zināmām problēmām. Pēc anonīmās darbinieces stāstītā, šogad bāriņtiesa paziņojusi par finanšu grūtībām, kas daļai darbinieku liedzis saņemt vēl lielākas algas, pazeminot personāla amata kategorijas:
''Tas nozīmē, ka mākslīgi tiek darīts tā, it kā darbinieks sāk sliktāk strādāt. Piemēram, ilgstoši strādājošs darbinieks visus gadus strādāja perfekti, un pēkšņi šogad viņš sāk strādāt par vienu vai par diviem līmeņiem sliktāk. Negodprātīga attieksme pret darbiniekiem, kura nu nemaz nemotivē strādāt vēl labāk vai ar vēl lielāku atdevi. Taisni otrādāk, tas pamazina vēlmi ar vēl lielāku atdevi strādāt bāriņtiesas labā.''
Noliedzot arī visu citu šīs darbinieces stāstīto, Krasnogolovs apgalvo: ''Nav notikušas nekādas amatu maiņas. Un nav bijis neviens algu samazinājums. Nevienam darbiniekam bāriņtiesā.''
Taču ne inspekcija, ne tiesībsargs savās pārbaudēs nevaicā darbinieku viedokli, tāpēc grūti ir novērtēt patieso ainu.
Zīmīga ir jau pieminētā Rīgas domes sēde martā, kad deputāti lēma par atkārtotām izmaiņām bāriņtiesas sastāvā, dažu mēnešu laikā no amata atsaucot trīs bāriņtiesas locekļus. Apskatot bāriņtiesu priekšsēdētāju valsts amatpersonu deklarācijas, redzams, ka vairāki Pierīgas bāriņtiesu priekšsēži iepriekš strādājuši tieši galvaspilsētas bāriņtiesā. Krasnogolova vietniece Ērgle personāla aiziešanu skaidroja šādi:
''Tie aiziet uz Pierīgas bāriņtiesām strādāt gan par bāriņtiesu locekļiem, gan bāriņtiesas priekšsēdētājiem. Tātad tā ir izaugsmes realizēšana. Tur neiet runa par to, ka tikai un vienīgi izdegšana.''
Secināms, ka par spīti izteikti atšķirīgiem viedokļiem konkursa, visticamāk, nebūs.
Darbu bāriņtiesā Aivars Krasnogolovs sāka 2006.gadā kā jurists. Pēc diviem gadiem viņu ievēlēja par bāriņtiesas priekšsēdētāju. Otro reizi pārvēlēts vien ar pozīcijas partiju atbalstu.
