De Facto

Nabadzības mazināšanas plāni haotiski, rīcība izpaliek

De Facto

De Facto - nabadzības rādītāji Latvijā aug; Kā Kremlis sabiedrībai komunicē par situāciju Ukrainā?

RD Īpašuma departamenta konkurss sašūpo “pārmaiņu koalīciju”

Rīgas domes koalīcija sastrīdas par Īpašuma departamenta vadītāja amatu

Konkurss uz Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora amatu, kas galu galā noslēdzās ar lēmumu amatā virzīt esošo pienākumu pildītāju Vladimiru Ozoliņu, izraisījis viļņošanos tā dēvētajā “pārmaiņu koalīcijā” galvaspilsētas domē. Jaunā konservatīvā partija (JKP) pārmet koalīcijas partneriem politisko tirgu par amatiem un veco tradīciju turpināšanu, jo nav apstiprināts kandidāts, kurš ieguva lielāko punktu skaitu konkursā. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” vēsta, ka sašutis par konkursā izniekoto laiku ir arī pats kandidāts, nekustamo īpašumu biznesā strādājošais bijušais JKP biedrs Andris Kupcis.

Rīgas domes Īpašuma departaments atbild par pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu un zemesgabalu izmantošanu. Tā valdījumā ir arī simtiem pašvaldības funkcijām izmantotu objektu – skolas, bērnudārzi, kultūras un veselības būves, līdz ar to departamenta atbildībā regulāri ir arī iepirkumi par dažādiem remontiem, rekonstrukcijām vai jaunu objektu būvēšanu.

Četrus gadus līdz pagājušajam pavasarim Īpašuma departamentu vadīja Aija Rimicāne, kas pirms tam bija iepriekšējā direktora Oļega Burova vietniece. 2017. gadā Burovs, kurš tagad ir partijas “Gods kalpot Rīgai” vadītājs, tika ievēlēts Rīgas domē un toreiz “De facto” stāstīja – viņš panācis to, ka vēl aizejošā dome apstiprina Rimicāni pastāvīgās direktores, nevis pienākumu izpildītājas amatā.

Pēc tam, kad Rimicāne devās pensijā, par direktora pienākumu izpildītāju tika iecelts Iznomāšanas un piedziņas pārvaldes priekšnieks Vladimirs Ozoliņš, kas departamentā strādā kopš 2008. gada, bet uz amatu tika izsludināts konkurss. Kā izrādījās, tajā piedalījās arī Ozoliņš, jo šonedēļ Pilsētas īpašuma komiteja nolēma tālāk virzīt viņa kandidatūru.

Ozoliņš komitejā tika iztaujāts kā trešais kandidāts. Nedēļu iepriekš slēgtā sēdē deputāti uzklausīja konkursā visvairāk punktus ieguvušo Andri Kupci. Ilgus gadus nekustamo īpašumu biznesā nostrādājušais Kupcis janvāra beigās saņēma Rīgas domes personāldaļas vēstuli par to, ka viņš ir uzvarējis konkursā. Tur gan bija piebilde, ka viņa kandidatūra tiek nodota tālākai virzīšanai Rīgas mēram un Pilsētas īpašuma komitejai, bet gala lēmums ir Rīgas domes ziņā. 

“Man pašam likās, ka es atbildēju praktiski uz visiem uzdotajiem komitejas locekļu jautājumiem,”

par komitejas sēdi “De facto” pastāstīja Kupcis. “Nākamajā rītā es saņēmu telefonisku informāciju, ka diemžēl mana kandidatūra tālāk virzīta netiek.”

Kupcis ir pieprasījis rakstisku pamatojumu šādam lēmumam, jo ir sašutis, ka tika iztērēts gan viņa paša, gan nominācijas komisijas laiks. Konkurss esot bijis ļoti nopietns un sarežģīts, jo tika izsludināts jau pagājušā gada augustā. Septembrī Kupcis ziedoja 70 eiro JKP. To komitejā pieminēja arī kāds no deputātiem. Visticamāk, šie ir tie diskriminējošie jautājumi, kuru uzdošanu Kupcim kritizēja JKP pārstāvji. 

Kupcis pats uzsvēra, ka tagad ar partijām viņam nekāda sakara neesot. “To es absolūti netaisos nekādā veidā slēpt, ka es esmu bijis JKP biedrs. Kādēļ? Tādēļ, ka, strādājot nekustamā īpašuma nozarē, šīs partijas politika man personīgi bija ļoti simpātiska. (..) Tādēļ es, protams, pārdomāju, teiksim, savu kaut kādu aktīvāku dalību šajā partijā.

Bet, uzsākot šo konkursu, es uzrakstīju iesniegumu par to, ka es jebkādu savu darbību apturu jebkādā partijā, jo mana stingra pārliecība bija tā, ka man šajā amatā ir jābūt pilnīgi politiski neitrālam, kas es arī esmu.”

“De facto” zināms, ka vairākiem komitejas locekļiem prātā spilgti palicis Kupča uzstāšanās sākums, kurā viņš uzsvēris, ka nepazīst “Šleseru, Šķēli un Lembergu”. Dažiem tas esot atgādinājis politiskas debates, nevis darba interviju. 

Kupcis arī uzsvēris, ka viņš esot gatavs cīnīties ar būvnieku karteli, lai gan vēsturiski ir sadarbojies ar Konkurences padomes sodītajām būvfirmām. “Protams, ja es strādāju nekustamā īpašuma nozarē vairāk nekā divdesmit gadus, loģiski, ka es esmu sēdējis ar “Merks” pie viena galda, ar “RBSSkals”, ar “Re&Re”. Protams, kā savādāk! Bet tas, ko es varu skaidri un gaiši deklarēt – ka šajā periodā, par ko ir runa šajā karteļa ziņojumā, es ne ar vienu kartelī iesaistīto firmu neesmu sēdējis pie viena galda un neesmu noslēdzis nevienu celtniecības līgumu. Attiecībā pret karteli es esmu pilnīgi tīrs,” Kupcis skaidroja “De facto”.

Komitejā balsojums par to, ka Kupcis netiek virzīts tālāk, bijis pārliecinošs. Arī otro nominācijas komisijas izvirzīto kandidātu – kādreizējo Privatizācijas aģentūras un Rīgas brīvostas valdes locekli Juri Vaskānu – deputāti neatbalstīja, bet pārliecinoši nolēma tālāk virzīt trešo, proti, Vladimiru Ozoliņu. Visiem trim kandidātiem punktu skaits bijis ļoti līdzīgs, zināms “De facto”.

Noprotams, ka JKP ir neapmierināta par to, ka atbalstīts tiek komitejas locekļa, bijušā mēra, bet tagad opozicionāra Burova kādreizējais padotais Ozoliņš. Neskaidrības ar procedūru arī esot slikts signāls citu amata konkursu pretendentiem, uzskata Rīgas vicemēre Linda Ozola (JKP). Viņa komentēja: “Mēs esam lielākais darba devējs valstī. Mūsu atbildība ir vislielākā valstī par to, kādus caurskatāmības un ētikas standartus darba tirgū mēs nosakām. Latvijā nav lielāka darba devēja par Rīgas pašvaldību.

Tātad mums vēl jo prasīgākiem jābūt pašiem pret sevi, ņemot vērā, ar kādu vērtību mēs esam nākuši kā pārmaiņu koalīcija, pārmaiņu vadības ieviesēji Rīgā.”

Galvenie publiskie pārmetumi no JKP puses tika veltīti Pilsētas īpašuma komitejas vadītājam Dainim Locim (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība). Viņš esot organizējis darbu tā, ka pirmais kandidāts Kupcis ticis noraidīts, pirms deputāti varējuši uzzināt, kas tad ir pārējie divi. Locis skaidroja – viņa galvenais uzdevums ir panākt to, lai departamentā beidzot tiktu apstiprināts direktors. Virzīt uz domes sēdi balsojumam cilvēku, kam tur nebūtu politiska atbalsta, neesot vērts, turklāt tas nebūtu korekti arī pret pašu pretendentu.

“Viņš ir privātā biznesā paveicis lielas lietas un tā tālāk, un es jau vēlreiz gribu atkārtot – viņš jau ir saņēmis tiešām labu punktu skaitu. Un tas ir vērtējums gan no šīs profesionālās atlases kompānijas, gan arī no politiķiem, ko mēs viņam arī sēdes beigās pat teicām, ka jūs esat pieredzējis, daudz izdarījis un tā tālāk. Cik es zinu, pēc tam arī [Rīgas mēram] Staķa kungam ir bijusi ar viņu saruna. Un netika izslēgts variants, ka šis kandidāts varētu tikt izskatīts kādā citā amatā, ja viņam būtu šāda interese. Bet varbūt šajā departamenta vadībā mēs tā kā politiķi viņu īsti neredzam. Un mani pārsteidza tas, cik vienprātīgas bija arī šeit koalīcijas partijas, izņemot varbūt vienu, un arī opozīcija savā veidā,” balsojumu par pirmo kandidātu komentēja atbildīgās komitejas priekšsēdētājs Locis.

Komitejas loceklis ir arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par/Progresīvie"). Viņš nenoliedz, ka koalīcijā JKP retorika ir pārrunāta, bet partijas pārmetumiem viņš nepiekrīt. Arī departamenta līdzšinējā darbinieka nonākšana augstākā amatā nebūtu pretrunā ar vēlētājiem solītajiem principiem, uzskata Staķis.

“Šī ir vieta, kur strādā profesionāļi.

Vai nu viņi pilda savu darbu un turpina šeit strādāt, un, iespējams, pat kāpj pa karjeras kāpnēm, vai arī viņi nedara savu darbu vai nedara darbu godprātīgi – mēs to pārbaudām, ierosinām disciplinārlietas un rīkojamies. Tā ir vienīgā mēraukla. (..) Iespējams, ka partijām ir kaut kādi savi favorīti un savas vēlmes, kurš lai uzvar vai neuzvar konkursā, bet es nekādi nevaru viņām palīdzēt. Es tā dēļ tagad nemainīšu nolikumus, nepielāgošos viņu vēlmēm. Mans uzdevums te kā domes priekšsēdētājam ir nodrošināt darbu,” sacīja Staķis.

Rīgas domes koalīcijā pašlaik ir 39 deputāti no 60. Tas nozīmē, ka vairākumu koalīcija saglabātu arī tad, ja četru deputātu veidotā JKP frakcija no tās izstātos. Vicemēre Linda Ozola “De facto” gan apgalvoja, ka šobrīd šādu plānu partijai neesot – gluži pretēji, varbūt kāds cits vēlētos redzēt viņus aizejam, taču “jaunie konservatīvie” esot apņēmības pilni turpināt cīnīties par tiesiskumu un labu pārvaldību. Savukārt Rīgas mērs Staķis uzsvēra, ka no koalīcijas partneriem pirmkārt sagaida darbus, nevis skaļus politiskus uznācienus.

Balsojums par Vladimiru Ozoliņu Īpašuma departamenta direktora amatā Rīgas domē varētu notikt marta beigās. Pašlaik domes frakcijām dotas divas nedēļas, lai ar viņu tiktos, pēc tam par viņa kandidatūras oficiālu virzīšanu uz domes sēdi vēl būs jālemj divās komitejās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt