Aktuāli

EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis par atbalstu īres namu būvniecībai reģionos

Aktuāli

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā par RD deputātu uzņēmēdarbību

Rīgas domes institūcijas – gadiem dāsnas barotnes varas politiķiem un partijām

Rīgas domes institūcijas – gadiem dāsnas barotnes varas politiķiem un partijām

Lai gan likumdevējs jau teju pirms 10 gadiem centās ierobežot praksi, ka vietvaru politiķi bez atbilstošām kompetencēm papildus darbam domēs ieņem arī dāsni atalgotus amatus pašvaldību institūcijās, praksē šie normatīvi īsti nestrādā. Spilgts piemērs tam ir Rīgas dome. Pie varas esošo partiju “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” deputāti teorētiski strādā arī nodibinājumos un kapitālsabiedrībās, kur viņus ikdienā nemana, bet kur algas mērāmas vairākos tūkstošos eiro mēnesī. Labumi tiek arī izredzētajiem no opozīcijas.

ĪSUMĀ:

  • Dažādās organizācijās paralēli nodarbinātie domnieki klusē vai apgalvo, ka visu paspēj
  • Atsevišķas amatpersonas izvēlas klusēt vai nelabprāt skaidro domnieku noslodzi
  • Eksperte norāda, ka Rīgas domē esošā prakse ir jau gadiem piekopta

Ločmele-Luņova atbildes vietā izvēlas klusēt

Darbdienas priekšpusdienā Latvijas Radio zvana pie namdurvīm Rātslaukumā 1. Aiz durvīm būtu jāatrodas pašvaldības nodibinājuma “Riga.lv” birojam. Tomēr tās neviens neatver, un logiem priekšā ir aizvērtas žalūzijas. Šis nodibinājums uztur portālu “riga.lv”, kur raksta nevis par domes darbu, bet Centrāltirgū nopērkamām sarkanajām bietēm vai Rīgā uzziedējušām sakurām.

Nodibinājums algo desmit strādājošo un no Rīgas budžeta gadā saņem divus miljonus eiro. Nodibinājums savā lapā vadību slēpj, bet zināms, ka valdes priekšsēdētājs ir Andris Konošonoks, kas ikdienā paspēj būt arī Finanšu departamenta direktores biroja vadītājs. “Riga.lv” valdē ir arī Rīgas domes varas partijas “Saskaņas” deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

Jau dienas otrajā pusē Regīnu Ločmeli-Luņovu izdodas sastapt Satiksmes komitejas izbraukuma sēdē tramvaju depo. Pirms intervijas viņa ļoti interesējas, par ko Radio grib runāt.

Taču mirklī, kad jautājums – proti, kā izdodas savienot tik daudzos amatus - tiek pateikts, deputātes Ločmeles-Luņovas sejā parādās smaids, bet atbildēšanas vietā viņa izvēlas vairākas minūtes klusēt.

“(..) Mēs varam stāvēt šeit visu dienu!” saka radio žurnālists

Kā rāda Ločmeles-Luņovas valsts amatpersonas deklarācija, viņas alga kā deputātei ir 6500 eiro, bet nodibinājumā “Riga.lv” viņa saņem vairāk par 4500 eiro. Tomēr nozīmīgākais ienākumu avots ir cits nodibinājums – Rīgas Tūrisma attīstības birojs. Tur Ločmele-Luņova saņem 31 000 eiro gadā.

Vita Jermoloviča no partijas “Gods kalpot Rīgai” ir Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāja, kas pērn vēlēšanās vairs neiekļuva domē. Viņa vada arī Rīgas autoostas padomi. Pastāstīt par “Saskaņas” deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas un Maksima Tolstoja pienākumiem viņas tūrisma nodibinājumā Jermoloviča atsakās. “Šodien,” atbild Jermoloviča, vaicāta, kad pēdējo reizi redzējusi darbā Ločmeli-Luņovu un Tolstoju. “Viņi šeit nāk un paraksta dokumentus. Mums arī notiek valdes sēdes,” norāda Jermoloviča.

Tomēr par pienākumiem viņa ir mazrunīgāka. “Es esmu gatava atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem, ja jūs man uzrakstīsiet, un es atbildēšu. Paldies par telefona zvanu! Bet labāk uzrakstiet!”

mudina Jermoloviča.

Tolstojam Rīgas domē un tās nodibinājumā izdodas nopelnīt vairāk nekā 4000 eiro mēnesī.

Neskaidrie Sandra Bergmaņa pienākumi - darba drošība vai sports

Mazliet mazāk – ap 3000 eiro – Rīgas pašvaldībā sanāk saņemt Tolstoja partijas biedram Sandrim Bergmanim. Publicitāti viņš ieguva Latvijas Televīzijas raidījumā “De facto”, kas izgaismoja viņa 2200 eiro algu mākslīgi izveidotajā bēgļu uzņemšanas koordinācijas centrā. Pienākumus un paveikto viņš atteicās skaidrot. Centru pēc tam drīz vien likvidēja.

Tagad Bergmanis ir atradis darbu uzņēmumā “Rīgas satiksme”. Par to radio jautāja valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam. “Sandri Bergmani? Sandri Bergmani? Es domāju, ka pazīstu,” atbild Bemhens, vaicāts, vai viņš pazīst Bergmani. “4200 darbinieki. Jūs tiešām ticat, ka es pazīstu katru? (..),” turpina Bemhens. Vaicāts, kā viņš citādi ir iepazinis Bergmanis, Bemhens atsaka: “Es mēģinu iepazīt jauno Rīgas domes sastāvu”.

Pašam Bergmanim ir skaidrs, ar ko viņš nodarbojas “Rīgas satiksmē”. “Mani ievēlēja par deputātu. Kādus divus, trīs mēnešus man bija piedāvājums nodrošināt konsultācijas.

Atbilstoši manam darba līgumam, es viņus konsultēju darba drošībā un palīdzu pilnveidot darbinieku motivācijas sistēmu,” saka Bergmanis.

“Rīgas satiksmes” pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane darba drošības konsultāciju vietā uzskaita citus Bergmaņa pienākumus.

“Par lietām, kas ir saistītas ar darbinieku sportiskajām aktivitātēm, fiziskās formas uzlabošanu. Sniegt konsultācijas sportiskās jomas uzlabošanā,” min Bartaševiča-Feldmane.

Dažos mēnešos par sportiskās labsajūtas uzlabošanu Bergmanis no “Rīgas satiksmes” saņēmis gandrīz 15 000 eiro. Taču Bergmanis strādā arī domes komisijā, vada sabiedriskās organizācijas un savu uzņēmumu “Laucienes grants”, pārvalda nekustamo īpašumu, kā arī ir palīgs Saeimas deputātam. Laika visam pietiek, viņš apgalvo. “Tas noslogojums nav tik liels. Man laika pietiek. Dienā ir 24 stundas, un es kā armijas cilvēks daudz neguļu – varu gan pastrādāt, gan pasportot un atpūsties,” saka Bergmanis.

Broka turpina savienot daudzos amatus

Tomēr amatus nodibinājumos un uzņēmumos Rīgas dome piedāvā ne tikai pozīcijas deputātiem. Ilggadēja Rīgas brīvostas valdes locekle ir opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāte un, kā pati izteikusies, Rīgas mēra “saskaņieša” Nila Ušakova ģimenes draudzene Baiba Broka. Pamatdarbs ar vairāk nekā 50 000 eiro gada algu viņai ir Latvijas Universitātes rektora birojā, bet Rīgas domē un ostā Broka nopelna otrus vairāk nekā 50 000.

Vaicāta, kāpēc viņa nav bijusi uz kādu no Rīgas domes Transporta komitejas sēdēm, Broka atbild: “Tāpēc, ka man Universitātē šodien bija lielais pasākums. Es informēju, ka nebūšu. (..) Es tieku galā.

Nevienā no maniem darbiem, kurā es strādāju, man nav teikts, ka es netieku galā,” saka Broka.

Kažoka: Mēģinājumi novērst pašvaldību politizāciju ir izgāzušies

Labas pārvaldības eksperte, sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītāja Iveta Kažoka vērtē, ka ir izgāzušās pirms sešiem septiņiem gadiem likumdevēja ieviestās normas ar mērķi novērst pašvaldību pārvaldes politizāciju. Proti, ka politiķis, kas vienlaikus ir domē, nedrīkst strādāt pašvaldības iestādēs, kas atkarīgas no domes lēmumiem.

“Skatoties uz to, kas notiek Latvijas lielākajā pašvaldībā Rīgā, nekādu lielo uzlabojumu pēdējos gados nav bijis,”

saka Kažoka. “Pašvaldības vadība ļoti vienkārši var nodarbināt tos deputātus, kuri ir pašvaldībai paklausīgi, un liegt jebkādas iespējas deputātiem, kas atrodas opozīcijā. Vai tas ir pareizi? No ētikas viedokļa noteikti ne,” uzsver Kažoka.

Pašreizējā kārtība ļauj ne tikai nekompetentiem, bet varai tīkamiem deputātiem piemeklēt dāsni atalgotus amatus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati rāda, ka liela daļa saņemto algu nonāk partijā, no kuras deputāts startējis. Piemēram, Sandris Bergmanis “Saskaņai” pērn ziedojis vairāk nekā 12 000 eiro.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka minētā prakse nav atbalstāma. Tās rezultātā cietējs ir iedzīvotājs, kurš nesaņem iespējami kvalitatīvus pakalpojumus vai preces.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti