Rīgas domes atlaišanas lieta: Pūce pārmet pašvaldībai vilcināšanos; Burovs pārkāpumus nesaskata

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 19. decembrī, sākusi izskatīt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Pirmajā sēdē, kas notika Saeimas plenārsēdes pārtraukumā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no “Attīstībai/Par!” uzsvēra - domes atlaišanu veicinājusi situācija, ka pašvaldībai kopš septembra, kad atkritumu apsaimniekošanā pirmo reizi izsludināta ārkārtējā situācija, bijušas citas prioritātes un risinājumi kavējušies.

Noteiktā ārkārtējā situācija faktiski deva laiku Rīgas pašvaldībai nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas procesu atbilstoši likuma normām, tā vietā Rīgas pašvaldība izvēlējās citas prioritātes, sacīja ministrs.

Juris Pūce: Par Rīgas domes rīcībuJānis Kincis

Tā bija “sākotnēji, manuprāt, tas tikai mans vērtējums, juridiski bezcerīga cīņa par pagaidu noregulējuma atcelšanu, Rīgas pašvaldībai bija arī savas politiskas rūpes - šajā laikā bija jānomaina koalīcija un dažādi citi apstākļi, kas viņus ietekmēja", klāstīja ministrs.

“Tas tikai liecina par to, ka situācijā, kad ir pieņemts faktiski ekstrēms lēmums no valdības un Saeimas viedokļa noteikt ārkārtējo situāciju,

Rīgas pašvaldība prioritizē pilnīgi citus pasākumus, piemēram, to, kas būs kapitāldaļas turētājas “Rīgas centrāltirgū” vai kas būs valdes loceklis Zooloģiskajā dārzā,” secināja ministrs.   

Savukārt Rīgas mērs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanā pašvaldība pārkāpumus nav pieļāvusi.

Oļegs Burovs: Pārkāpumus neredzu Jānis Kincis

“Mēs veicām sarunu procedūru ar visiem operatoriem, un operatori piekrita izvest atkritumus, sākot no 12. decembra, visi viņi piekrita to darīt, un nav bažas par to, ka klienti viņiem nemaksā. Tāpēc šobrīd pateikt, ka mēs bijām krīzes priekšā vai tas ir pārkāpums...

Es neredzu atkārtotu pārkāpumu, es neredzu pārkāpumu vispār,” sacīja Burovs.

KONTEKSTS:

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. 

Dome arī apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, taču VARAM tos nesaskaņoja. Savukārt jaunu iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu dome izsludināja tikai novembra beigās.

Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai. 

Saeima sākusi izskatīt valdības priekšlikumu atlaist Rīgas domi. Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks  pēc diviem mēnešiem no dienas, kad stāsies spēkā likums par pašvaldības atlaišanu. Visticamāk, vēlēšanas rīkos martā, un to izmaksas lēstas ap 1,5 miljonu eiro.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti