Politikas kuluāros neoficiāli izskanējis, ka Gobzems varētu iekļauties partijā "Alternative", kuru savulaik izveidoja bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis. Šī partija kopā ar partiju "SDK Dzimtene", kuras redzamākais pārstāvis bijis "antifašists" Jānis Kuzins, veido apvienību "Par alternatīvu". Arī kādā sabiedriskās domas izpētes aptaujā ir pamanīts jautājums, kurā testēta vēlētāju attieksme pret Gobzema un "Alternative" savienību.
Savukārt NDF frakcijas pārstāvji iepriekš tika izteikušies, ka plāno iekļauties un "atdzīvināt" kādu pašlaik neaktīvu politisko veidojumu, un "Alternative" atbilst šādam aprakstam, jo aptuveni pirms gada Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs caur tiesu centās uz laiku apturēt šī politiskā spēka darbību.
NDF vadītājs Valērijs Petrovs aģentūrai LETA iespējamo sadarbību ar Gobzemu komentēt atteicās, norādot, ka frakcijas "savu partiju" prezentēs janvāra vidū, rīkojot kongresu.
Pēc viņa teiktā, partijai jau patlaban ir vairāk nekā 300 biedru, kuru vidū esot gan kādreizējie politiķi, gan jauni biedri.
Savukārt Gobzems sacīja, ka pagaidām neatbildēs, vai startēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja tādas notiks. Politiķis aicināja būt pacietīgiem un pagaidīt, "lai intriga saglabājas līdz pēdējam mirklim", kā arī aicināja nedalīt "lāča ādu, kamēr lācis vēl mežā".
Taujāts par iespēju būt par Rīgas mēra kandidātu vai vienu no līderiem NDF sarakstam, Gobzems akcentēja, ka negrib iesaistīties jebkādu baumu komentēšanā. Politiķis vērsa uzmanību uz to, ka Saeimā vēl nav pieņemts galīgais lēmums par Rīgas domes atlaišanu. Reizē deputāts atzina, ka viņš ir saņēmis pietiekami daudz piedāvājumu, līdz ar to viņam esot gana plašas iespējas izvēlēties, ko darīt.
Gan Gobzema, gan NDF frakcijas politiķu vārdi publiskajā telpā ir tikuši saistīti ar ekspolitiķa Aināra Šlesera vārdu. Gobzema gadījumā aizdomas tika paustas pēc Šlesera jūsmīgas intervijas par jauno politiķi laikā, kad viņš pirms aptuveni gada mēģināja veidot valdību. Savukārt par Šlesera ietekmi uz NDF aizdomas tika paustas šā gada novembrī LTV raidījumā "De facto", kas atreferēja šāda satura runas no partijas "Gods kalpot Rīgai" kādas sanāksmes.
KONTEKSTS :
Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum. Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai.
Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
