Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Pie sasniegtā neapstāsies

Rīgas domei pēdējā darba diena

Rīgas domei pēdējā darba diena – domnieki izvāc mantas un atstāj telpas

Rīgas domes deputātiem pirmdien, 24. februārī, bija pēdējā darba diena. Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, un otrdien tas stāsies spēkā. Mērs mantas no sava kabineta aizvācis jau pagājušajā nedēļā, bet pirmdien domnieki vēl šķiroja dokumentus un atdeva datorus.

ĪSUMĀ:

  • Atlaistās Rīgas domes deputātiem 24. februārī - pēdējā darba diena.
  • Domniekiem kompensācijas nepienākas.
  • Mēram un komiteju vadītājiem kompensācijas par neizmantotu atvaļinājumu.
  • Konkrēts termiņš, līdz kuram deputātiem telpas jāatstāj, noteikts nav.
  • Lielākā daļa domnieku godprātīgi jau esot kabinetus atbrīvojuši.
  • Mērs Burovs savas mantas izvācis jau pagājušajā nedēļā.
  • Tagad šīs telpas tiks piedāvātas lietošanai pagaidu administrācijai.  
  • Izpilddirektors: Darbi kavējas, administrācijai būtu jāapstiprina jau sagatavotais budžets.  

Ar Saeimas lēmumu no pienākumu pildīšanas atbrīvotajiem Rīgas domes deputātiem atlaišanas kompensācijas nepienāksies, noskaidroja aģentūra LETA.

Komiteju vadītājiem un priekšsēdētājam gan pienāksies kompensācija par neizmantotajām atvaļinājuma dienām.

Pašvaldībā aģentūrai LETA norādīja, ka likumā konkrēts termiņš, līdz kuram deputātiem telpas jāatstāj, noteikts nav, taču lielākā daļa domnieku godprātīgi jau esot lielāko daļu kabinetu atbrīvojuši.

Rīgas domes lielākās frakcijas “Saskaņas” telpas pēdējā darba dienā bija jau gandrīz tukšas. Domes izdalītos datorus deputāti salikuši uz sekretāres galda.

No deputātiem sastapt izdevās vien Jefimiju Klementjevu, kurš kameras priekšā runāt nevēlējās.

Vien mazliet lielāka rosība bija domes augšējos stāvos, kur atrodas opozīcijas deputātu frakciju telpas.

“Sakrājas diezgan daudz dažādu dokumentu, mantu. Mēs šobrīd šķirojam. Frakcijas referents ir atbildīgs par to darbu. [..] Šodien deputātiem ir jāatdod dokumenti, kas bijuši izsniegti, tehnika, konkrēti dators. Gaidu sekretariāta darbinieci un atdošu savus dokumentus,” stāstīja Rīgas domes deputāts Dainis Locis (Nacionālā apvienība).

Plaukti jau tukši arī mēra Oļega Burova (“Gods kalpot Rīgai”) kabinetā. Viņš savas mantas izvācis jau pagājušajā nedēļā.

Tagad šīs telpas tiks piedāvātas lietošanai pagaidu administrācijai.  

Domes uzdevumus līdz maija vidum pildīs trīs Saeimas iecelti administratori no ierēdņu vidus. Administrāciju vadīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs stāstīja, ka vairāki darbi domē kavējas, piemēram, bez domes lēmuma nevar iecelt amatos skolu direktorus. Radzevičs arī uzskata, ka pagaidu administrācijai būtu jāapstiprina jau sagatavotais pilsētas budžets.

“Ja mēs pieņemtu, ka atstājam šo budžetu apstiprināšanai domei, kad tā tiks ievēlēta, būs pagājis vairāk nekā pusgads. Tas nozīmē, ka faktiski neko jaunu uzsākt jau nav iespējams. Bet tā, protams, ir izšķiršanās no administratoru puses,” norādīja Radzevičs.

“Mēs to [iespēju apstiprināt Rīgas budžetu] izrunāsim. Mēs sapratīsim, cik Rīgas domei un Rīgas iedzīvotājiem tas ir būtiski un aktuāli, kuras ir neatliekamās lietas, un tad atradīsim risinājumu. [..] Bet pirmais, ko mēs rīt noteikti darīsim – mums ir jāapstiprina pagaidu nolikums, pēc kā mēs funkcionējam kā pagaidu administrācija,” norādīja Balševics.

Otrdien Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli izsludinās ārkārtas vēlēšanas Rīgā. Tās notiks 25. aprīlī. Lai sagatavotos, rīkotājiem būs divas reizes mazāk laika nekā parasti.

Īpaši saspringti būšot jāstrādā vietējai Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai.

“Viņiem ir jānokomplektē iecirkņu komisijas ļoti īsā laikā, attiecīgi arī visi pārējie darbi, kuriem iepriekš būtu četri mēneši laika, jāizdara divos mēnešos,” norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Rīdzinieki balsot varēs tikai iecirknī, kurā viņi ir reģistrēti. Savu iecirkni vēlētāji uzzinās 30 dienas pirms vēlēšanām. Iecirkni mainīt varēs līdz 11. aprīlim.

Savukārt deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, lai piedalītos vēlēšanās, vairs nav iespējams.

 KONTEKSTS:

Saeima 13. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas domes atlaišanu. Likums stājās spēkā 24. februārī, kad to izsludināja Valsts prezidents. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī.  

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā.  Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.

Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti