Sabiedrībā daudz apspriestā suņu obligātā apzīmēšana ar mikroshēmu jeb čipošana ar valdības lēmumu no 1.jūlija nu pārcelta par pusgadu un būs obligāti veicama no nākamā gada 1.janvāra.
Saskaņā ar 2014.gada statistikas datiem Latvijā ir 260 000 suņu. Tomēr pēc Lauksaimniecības datu centra ziņām pašlaik visā Latvijā reģistrēti tikai aptuveni 40 tūkstoši rējēju. No tiem trešā daļa jeb 13,5 tūkstoši suņu dokumentēti Rīgā.
Kā stāsta Lauksaimniecības datu centra Reģistru uzturēšanas nodaļas vadītāja Mairita Elbrete, visticamāk, pašlaik reģistrā lielākā daļa ir īpaši šķirnes suņi, ko “deklarēt” liek jau pirms pieciem gadiem pieņemtie valdības noteikumi. “Noteikumu nosacījumi, ka visiem suņiem, kas piedalās izstādēs, tiem jābūt reģistrētiem datubāzē, arī tiem, kas tiek izvesti no valsts. Vēl jābūt reģistrētiem tiem suņiem, kurus pavairo un pārdod kucēnus nākamajam īpašniekam. Tam īpašniekam, kurš pārdod suņus, tiem jābūt sākumā reģistrētiem uz īpašnieku vai audzētāju, bet tad notiek īpašnieku maiņa,” stāsta Elbrete.
Pieņemot, ka suns ir katram piektajam iedzīvotājam, Rīgā tādu mājdzīvnieku vajadzētu būt aptuveni 140 tūkstoši. Tomēr Rīgas dome pagaidām neko nav darījusi, lai pašas noteikto astoņarpus eiro ikgadējo suņu turēšanas nodevu iekasētu kaut vai no tiem 13,5 tūkstošiem suņu saimnieku, kas piereģistrējušies Lauksaimniecības datu centrā.
Tā pārstāve Mairita Elbrete stāsta – Rīgai tāpat kā citām pašvaldībām visas datubāzes ir pieejamas: “Rīgas domei mēs arī esam devuši šādu iespēju, ka viņu darbiniekiem iespējams apskatīt reģistrētos suņus, to īpašniekus.”
No Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Askolda Kļaviņa teiktā secināms, ka ikgadējo suņu nodevu pašlaik maksā tikai entuziasti, jo kontrolēta šī joma netiek. Šā gada budžetā ar nodevu Rīga plānojusi iekasēt nepilnus 23 tūkstošus eiro.
Ņemot vērā, ka visus pusgada vecumu sasniegušos suņus valsts liks reģistrēt obligāti, Rīgas dome par teju simt tūkstošiem eiro plāno veidot valsts iegūto datu apstrādes sistēmu. “Investīciju plānā mēs ielikām par suņu čipošanu vienoto programmu. Tur mēs prasām diezgan lielu summu – 99,6 tūkstoši. Mēs gribam uztaisīt vienotu datubāzi, lai redzētu, kur ir reģistrēti, kas ir reģistrēts un kas maksā,” stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko (“Gods kalpot Rīgai”)
Tādējādi, iztērējot piecos gados iekasēto nodevu naudu, Rīga plāno izveidot suņu turēšanas iemaksu uzskaiti un kontroli. Kā teikts investīciju plānā, pašvaldība arī plāno, ka turpmāk ieņēmumi par galvaspilsētas suņiem kāps.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks “zaļzemnieks” Askolds Kļaviņš skaidro, ka jaunajā sistēmā no Lauksaimniecības datu centra iegūtās ziņas tiks apstrādātas, lai automātiski ģenerētu rēķinus visu suņu saimniekiem. “Šobrīd mums ir diezgan liels roku darbs, lai saprastu, kas notiek šajā saimniecībā. Bet ir 21.gadsimts. Ja jau mums tuvākajā laikā būs katram Rīgas sunim piešķirts personas kods čipa veidā, tad arī par viņu visa informācija glabāsies datoros. Un mēs varēsim darīt daudz ērtāku arī nodevas samaksu, jo varēsim to administrēt ar datora palīdzību,” skaidro Kļaviņš.
Uz jautājumu, kādēļ tāds informācijas rīks, kas jau darbojas virknē citu nozaru, izmaksās tik dārgi, Rīga atbild – sistēma izstrādājama kā komplicēts risinājums ar datu apmaiņām gan ar ārējiem reģistriem, gan Rīgas pašvaldības informācijas sistēmām. Domes Informācijas tehnoloģiju centrā arī norāda, ka simt tūkstošu eiro izmaksas ir tikai provizoriskas.
