Kādreizējais Deglava ielas atkritumu kalns, ko pati Rīgas dome dēvē par “Ušakova kepku”, ir bīstams cilvēku dzīvībai.
Tā pēc Valsts vides dienesta pārbaudes paziņojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ministrija uzsver, ka kalns joprojām ir izgāztuve.
Noteikumu neievērošanas dēļ Eiropas Savienība var atprasīt rekultivācijai piešķirto naudu.
Taču Rīgas dome taisnojas, ka regulāri tiek salauzts žogs ap kalnu, tādēļ iedzīvotāji tam piekļūst nelegāli. Vides ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības uzsvēris, ka ap kalnu jābūt īstam un taustāmam žogam, nevis “nano žogam, kas it kā ir un tanī pašā laikā nav”.
Rīgas mērs Nils Ušakovs no “Saskaņas” piektdien gan atzina, ka pretēji aizliegumam ziemas aukstajā laikā dome kalnu izmantot atļauj. “Mums ir trīs zonas. Viena zona, kas ir apžogota un atrodas uz teritorijas, kur nebija atkritumu. Tur atrodas sporta un atpūtas laukums, kur atrodas absolūts vairākums no visiem apmeklētājiem,” pauž Rīgas mērs.
“Tālāk ir zaļā zona, kur ir izvietoti piknika galdi. Cilvēki tur var uzturēties, un tur nav nekādu pārkāpumu. Bet tas, kas attiecas uz kalnu – es pats personīgi savā “Facebook” profilā ziemas mēnešos rakstu: “Mīļie rīdzinieki! Lūdzu nekāpiet uz kalna. Kad temperatūra būs mīnusos, tad speciāli būs uzrakstīts, ka drīkst!” Astoņos mēnešus tas ir aizliegts, un šis aizliegums darbosies piecus gadus. Mēs esam aptuveni pusi no šī laika jau pavadījuši. Kas attiecas uz pašu žogu, tad mums septiņas reizes ir bijuši kapitālremonti. Sīkos remontus nevar pat saskaitīt,” saka Ušakovs.
Valsts vides dienesta speciālists Elmārs Jasinskis Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” sacīja, ka lielākā bīstamība veidojas tad, ja kalnā būs ieplakas. Tur cilvēki var iegrūt, un tur veidojas arī gāzes. Arī viņš uzsver, ka uz kalna cilvēki nedrīkst atrasties un vienīgi tad, ja gaisa temperatūra ir -10 grādi, cilvēki var uz tā kāpt.
Savukārt Rīgas uzņēmuma “Rīgas meži” valdes loceklis Edgars Vaikulis radio raidījumam “Pēcpusdiena” norādīja, ka caurumi žogā ir ārkārtas gadījums. Tā nav norma, ka cilvēki uzturas uz kalna, pauda Vaikulis, sakot, ka sankcionēti cilvēki uz kalna tiek laisti tikai ziemā, kad temperatūra vairākas dienas ir zem nulles.
Kalns vismaz piecus gadus jāsaglabā neskarts, tā esot noteikts domes un VARAM līgumā, un 20 gadus ir jāveic monitorings nolūkā garantēt iedzīvotāju drošību.
