Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Punkti uz i

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Rīgas propaganda»

Rīgas dome priekšvēlēšanu gadā līgumiem ar medijiem atvēlējusi 1,2 miljonus eiro

Rīgas dome, tās struktūras un uzņēmumi aizvadītajā priekšvēlēšanu gadā kopumā dažādiem medijiem publikācijām un raidījumiem atvēlēja 1,2 miljonus eiro. Dažos gadījumos šie raidījumi skaidri nodalīti no mediju satura, dažos – norādes ir grūti pamanāmas, bet par dažiem līgumiem informāciju nemaz nesniedz, pārliecinājās LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. 

Kopējais Latvijas reklāmas tirgus – televīzijā, radio, internetā, žurnālos un laikrakstos - pērn bijis vairāk nekā 70 miljonu eiro liels. Bet  Rīgas pašvaldība ir ievērojams spēlētājs reklāmas un mediju tirgū, un, piemēram, presē pērn Rīgas dome bijusi lielākais reklāmas devējs.

 

    

Likums nosaka, ka apmaksātai informācijai jābūt reklāmas blokā, ja tiek sponsorēts kāds raidījums, kas noteikti nedrīkst būt ziņu raidījums, sponsors ir jāatklāj.    

Taču uzzināt no domes un uzņēmumiem konkrētu laiku un datumus, kad informatīvie materiāli medijos publicēti, par ko tad ir maksāts, ir problemātiski.

“Rīgas centrāltirgus” saka, ka detalizēta informācija prasīs pārāk lielus darba resursus, un plašākas atbildes nebūs. 

“Rīgas nami” par konkrētām publikācijām sola atbildēt likuma paredzētajā kārtībā - mēneša laikā.  

“Rīgas satiksme” paziņo, ka tādu rakstu un interviju, kas spodrinātu uzņēmuma tēlu, pērn nav bijis.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Īvāne uz e-pastā uzdotiem jautājumiem par konkrētu publikāciju laiku un datumu, kā arī uz telefona zvaniem raidījumam vairs neatbildēja. 

Daļējas atbildes par konkrētām publikācijām sniedz Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Bet Satiksmes departaments gan gatavs uzrādīt teju katru publikāciju, bet, piemēram, kas slēpjas aiz 10 000 eiro līguma ar “Baltijas mediju reklāmu”, kas to izvieto Pirmajā Baltijas kanālā, uzzināt nevar, jo informāciju par noslēgtiem līgumiem liedz sniegt pats medijs, pamatojoties uz Komerclikumu. Departamentā vien atklāj, informācijas pasniegšanas veidu izvēlas pats medijs. 

Satiksmes departaments, piemēram, norādīja, ka maksājis par publikācijām 15.decembrī un 16.novembrī laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”. 16.novembra laikraksta 10.lappusē rubrikā “Lietišķā Rīga” publicēta un tiešām priekšā Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina intervija, bet norādes, ka publikācija būtu apmaksāta, tur nav.

Nākamajā lappusē saruna ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, kurā viņš stāsta par Rīgas ostas sasniegumiem, un tad 13.lappusē pašā augšā maziem burtiņiem norādīts, ka pielikums “Lietišķā Rīga” ar dažiem izņēmumiem gatavots no apmaksātiem materiāliem.

15.decembra numurā arī intervēts Jakrins, Ameriks un arī Rīgas centrāltirgus šefs Andris Morozovs rubrikā “Gada nogalē”, un pie rakstiem nav nekādu norāžu, ka tie būtu apmaksāti. Bet citā lappusē sīkiem burtiem tomēr norādīts – rubrika “Gada nogalē” ir veidota no apmaksātiem rakstiem.   

Formāli visas likuma prasības ir ievērotas. “Neatkarīgās Rīta Avīzes” reklāmas daļas vadītāja Vivita Ziediņa stāsta, ka šāda ir laikraksta prakse – veidot pielikumus, kur  beigās norāda, ka publikācijas šajā rubrikā ir apmaksātas. Ir arī vairākas citas publikācijas par Rīgas amatpersonām, bet ne apmaksātajos pielikumos.  Šī laikraksta izdevējs, firma “Mediju nams”, piemēram, no Rīgas centrāltirgus pērn saņēma 14 000 eiro.

Interneta portāls kasjauns.lv, kas pieder izdevniecībai “Rīga Viļņi”, Rīgas naudu saņēma no aģentūras “Media Profile”. Portālā reklāmrakstus izvietoja domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Publikāciju ir daudz, un pie katras no tām beigās ir arī norāde “Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību”.

Vai formulējums “sadarbība ar” ļauj lasītajam saprast, ka raksts ir apmaksāts, ir atvērts jautājums, bet likums skaidri nereglamentē, kam būtu jābūt rakstītam pie šādām publikācijām.

Medijos arī atšķiras norāžu izmērs, vienā gadījumi burti pārspēj pat pašas ziņas burtu lielumu, citās reizēs tie ir teju nepamanāmi. Un arī to likums nenosaka. 

“Radio SWH” 2016.gadā  ir apmaksāta, piemēram, rubrika ar nosaukumu “Rīgas aktualitātes”, kas tiek pārraidīta reklāmas blokā, arī sākumā un beigās ir norādes – “sadarbībā ar Rīgas domi”.  SWH Ziņu dienesta redaktors Jānis Tereško atzīst, ka cilvēki neiedziļinās detaļās, un viņš nav pārliecināts, ka saprot šī formulējuma īsto nozīmi. SWH ēterā ir arī raidījums “Par aktuālo Rīgā”, kurā vicemērs Ameriks atbild uz klausītāju iesūtītajiem jautājumiem. Radiostacijas komercdirektors Filips Rubenis stāsta, ka šis raidījums nav apmaksāts un jautājumi ne vienmēr ir patīkami. 

Bet ne radio “Skonto”, ne Rīgas dome neatklāj, kad, kāda un kādā veidā informācija publiskota līguma ietvaros. Lai iegūtu šo informāciju, radiostacija aicina rakstīt vēstuli, turklāt pa pastu.  

Latvijas Radio 2 saskaņā ar līgumu publisko “Rīgas ziņas”, skaidri nodalot un pasakot, ka tās apmaksājusi Rīgas dome.

“European Hit Radio”, kurā arī tiek pārraidītas Rīgas ziņas reklāmas bloka ietvaros, nekādu norāžu, ka tieši šīs ziņas būtu apmaksātas, nav.  

No televīzijām lielāko naudas summu 2016.gadā no Rīgas domes saņēmusi Latvijas Televīzija – 60 000 eiro. Pārdošanas direktore Nora Zeibote skaidro, ka par šo summu saturs nevienā raidījumā nav pirkts, bet, piemēram, izvietotas dažādu Rīgas svētku pasākumu reklāmas, ar svētku logo bijis marķēts pulkstenis pirms ziņām. Vēl videoierakstā fiksēts lielkoncerts “Kino gars”, kā arī Rīgas dome maksājusi par LTV arhīva materiālu izmantošanu.

Viens izņēmums gan bijis - par saturu 3900 eiro maksājis Rīgas domes Satiksmes departaments LTV raidījumā “Zebra” caur producentu grupu “Ātruma cilts”. Bet, uzzinot par šo gadījumu, LTV no turpmākās sadarbības ar “Zebras” veidotājiem atteicās.    

Pirmajā Baltijas kanālā, kas par līgumu saturu informēt nevēlējās, Rīgas ziņu vai kaut kā tāda ēterā nav, bijušas vairākas intervijas ar Nilu Ušakovu, tiesa, ne biežāk kā ar citu partiju pārstāvjiem. Bija vēl Ušakova Jaungada uzruna, bet - vai un kas par to maksājis, un vai tā varētu būt šo līgumu sastāvdaļa, Rīgas dome tā arī nav atbildējusi. 

Kanālam TV24 ir 31 000 eiro vērts līgums ar Rīgas centrāltirgu, un saskaņā ar to top raidījums “Tirgus pērle”, kas iznāk darbdienu rītos. Tajā tiek aplūkoti dažādi tirgus jaunumi, runāts ar pircējiem, pārdevējiem. Skaidras norādes, ka šo radījumu apmaksā Rīgas centrāltirgus, nav, bet tādu neprasa arī likums. Raidījums ir marķēts ar tirgus logo, norādīts beigās, ka tas tapis sadarbībā ar  tirgu, tātad formāli viss kārtībā. 

Šobrīd lielākais Latvijas televīzijas kanāls TV3 nevienā no Rīgas domes vai Rīgas uzņēmumu reklāmas līgumos nefigurē, bet visas pozīcijas dome un arī uzņēmumi neatšifrē.  Bet kanālā ir raidījums “Sveika, Rīga” - sestdienu rītos jau kopš pagājušā gada rudens šajā raidījumā izzina visādus Rīgas jaunumus, izjautā arī Rīgas mēru.  

Bet šī raidījuma beigu titros kā viens no tā veidotājiem figurē kāds Staņislavs Kokšarovs, kas, izrādās, ir Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieks, nevis TV3 žurnālists, un raidījumā arī “iekļauta produktu izvietošana.”

TV3 īpašnieki “MTG Latvia” uzsver, ka ievēro normatīvos aktus, bet detalizētu informāciju par raidījumiem, sadarbību ar producentiem un reklāmdevējiem tiešajiem konkurentiem nesniegs.   

Pērn rudenī Rīgas domes iepirkumu daļa ar izdevniecības aģentūru “Mediaservice” noslēdza līgumu par 329 000 eiro. Vēl vairāk nekā 50 000 eiro nākuši no Rīgas uzņēmumiem. 2015.gada rudenī līguma apjoms bijis vēl iespaidīgāks – gandrīz 600 000 eiro. Šīs mediju grupas izdevniecība “Zīme” izdod nedēļas laikrakstus krievu valodā – “Subbota”, “7 sekretov”, “Vesti”, kā arī televīzijas programmas gan krieviski, gan latviski. Galvenais apmaksātais saturs ir Rīgas pašvaldībai piederošā nodibinājuma un portāla riga.lv popularizēšana, ir arī intervijas ar amatpersonām.  

2015.gadā izdevniecības “Zīme” apgrozījums bijis apmēram 1,8 miljoni eiro, kas nozīmē, ka ieņēmumi no Rīgas veidojuši apmēram trešdaļu tās budžeta; sazināties ar izdevniecības galveno redaktoru Vladimiru Šulakovu par šo jautājumu neizdevās, arī uz atstāto telefonu numuru neviens neatzvana.

Raidījums “Aizliegtais paņēmiens”  jau 5.aprīlī Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Lailai Īvānei pieteica, ka vēlas 15 minūšu interviju ar Nilu Ušakovu par Rīgas slēgtajiem līgumiem ar medijiem, un kādas, piemēram, ir prioritātes, izvēloties, ar kuriem medijiem slēgt līgumu. 

Nākamajā dienā, 6.aprīlī, saņemta atbilde, ka Ušakova nav Latvijā, bet vēlāk, kad viņš atgriežas Latvijā, raidījums saņem atbildi - “sakarā ar domes priekšsēdētāja aizņemtību šobrīd  laiku intervijai nevaram piedāvāt. Ja tāda iespēja radīsies, informēsim Jūs par pieejamo laiku.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt