Rīgas Jāņa Poruka vidusskola reorganizējamo skolu sarakstā parādījās jau pirms pieciem gadiem. Toreiz dome tomēr deva iespēju vidusskolai uzlabot savus rādītājus, un tā turpināja strādāt. Skolas direktore Žanete Tauriņa uzskata, ka skola attīstās arī šobrīd, skolēnu skaits ir lielāks nekā pirms četriem gadiem. Tomēr šogad atkal atgriezušās bažas, ka varētu notikt skolas apvienošana ar netālu esošo mazākumtautību – Rīgas 37. – vidusskolu.
„Te ir jautājums arī par telpu pamešanu un aiziešanu uz 37. vidusskolas telpām. Tur ir daļēja renovācija veikta. Bet, ja tur šobrīd atrodas vēl bērnudārzs, mēs tur šobrīd nevaram ieiet, jo mums tur vienkārši nepietiek vietas arī kā pamatskolai,” stāsta Tauriņa.
Poruka vidusskolas direktore arī uzskata – ja tomēr par apvienošanu lemj, pareizāk būtu visiem mācīties viņu skolas – Poruka vidusskolas – telpās. „Mēs jau esam stabila, mēs esam sevi pierādījuši, mēs attīstāmies. Dažus gadus ir bijuši 400 skolēni, šobrīd 353,” stāsta Tauriņa.
Tauriņa gan atzīst, ka nespēj izpildīt šā brīža Ministru kabineta noteikumus, ka vidusskolā jābūt divām paralēlām klasēm. Viņa gan saka – šāda situācija ir arī citās Rīgas mikrorajonu skolās. Lai piesaistītu skolēnus, var apgūt arī vairākus izglītības virzienus, piemēram, policijas darbu. Arī par tiem, ja skolas apvienos, direktore ir neziņā.
„Tā doma ir veidot pamatskolu, bet ļaut pabeigt mācīties šiem skolēniem, kas ir iesākuši. Kaut gan mēs uzskatām, ka mums ir ļoti laba karjeras izglītība, mums ir vairāki virzieni vidusskolā, un tos mēs ļoti labi attīstām. Ļoti labas atsauksmes ir arī gan no Policijas koledžas, gan arī Valsts policijas,” stāsta Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas direktore.
Pret skolas pārveidi iestājās arī skolēnu vecāki. Rīgas Poruka vidusskolas vecāku padomes locekle Daina Baltace stāsta, ka viņas meita tur mācās, jo ir iespēja padziļināti apgūt latviešu valodu. Viņa gan saka – vecākiem šķiet, ka skolu neplāno reorganizēt, lai rūpētos par izglītības kvalitāti.
„Bet ir pamatotas aizdomas uz to, ka ir interese par šīm Jāņa Poruka vidusskolas telpām,” saka Baltace.
Šādas pašas bažas bija arī pirms četriem gadiem, kad skolu arī plānoja slēgt. Toreiz gan Rīgas dome to noliedza. Vecāki gan uzskata, ka jau iepriekšējais plāns skolas apvienot aizmirsts netika. „Vienīgais trumpis, ko viņi uzskata, ka ir šī piebūve ar milzīgu sporta halli, kā mūsu skolai nav, lai gan mēs bijām pirmie, kas lūdza šī sporta kompleksa izveidošanu, bet mums naudiņu neiedeva, iedeva 37. vidusskolai. Tā kā tas arī izskatās ļoti mērķtiecīgi, ka šīs naudas vairāk tika virzītas uz 37. skolu, nevis mūsu,” uzskata Baltace.
Savukārt Rīgas dome otrdien, 12.februārī, nebija gatava stāstīt par plāniem veikt reorganizāciju. Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eižēnija Aldermane Latvijas Radio norādīja, ka komentārus gatava sniegt tikai pēc šodien paredzētās optimizācijas sēdes. Komentārus sniegt atturējās arī izglītības departaments.
Trešdien, 13.februārī, domnieki palika pie ieceres reorganizēt šo skolu. Rīgas domes vicemērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) rāda skaitļus: „Poruka skolā, kas atrodas Gaujas ielā ir 241 skolēns, 37. skola – 159 skolēni. Tie skolēnu skaiti ir graujoši. Vēl Poruka skolas centralizēto eksāmenu rezultāti. Nu, paskatāmies. Matemātika – 14,17%.”
Tādēļ Rīgas domē uzskata, ka skaitļi vien liecina par izmaiņu nepieciešamību.
Burovs gan saka – šobrīd vēl notiks diskusijas, kā un kad tieši reorganizācija šajās skolās varētu notikt: „Pašlaik apvienošanas nenotiek tāpēc, ka apkārt ir daudz un dažādās emocijas. Tāpēc šobrīd visiem vajadzētu nomierināties, un tad mēs sākam runāt, kad reāli notiek tā apvienošana, tāpēc, ka vēl ir vidusskolas klases Poruka skolā.”
Skolu apvienošana pēc šā brīža plāna varētu notikt nākamgad. Joprojām gan notiek diskusijas, vai Poruka vidusskolā šogad atvērs jaunu 10. klasi.
