Līdz 15. novembrim tiks nojaukts obelisks Sarkanās armijas 374. strēlnieku divīzijai, kā arī demontēta piemiņas zīme Sarkanās armijas uzbrukuma vietā. Abi objekti ir Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" valdījumā, kam uzdots nodrošināt obeliska un piemiņas zīmes demontāžu.
Obelisks Sarkanās armijas 374. strēlnieku divīzijai Mežaparkā, Ķīšezera krastā tika uzstādīts 1950. gadā. Tas ir četrus metru augsts četrskaldņa formas granīta obelisks, tipveida piemineklis padomju armijas karavīriem. Otrs objekts atrodas Jaunciema gatvē pie 7. šķērslīnijas. Tā ir granīta laukakmenī iemontēta plāksne ar vēstījuma tekstu latviešu un krievu valodā.
Daļa Rīgas domes opozīcijas deputātu gan aicināja padomju varu slavinošos pieminekļus nenojaukt un piedāvāja tos pārcelt uz citām vietām, piemēram, obelisku – uz Biķernieku mežu. Diskusijās iesaistījās daži deputāti, no viņiem vairākums – no opozīcijas.
Vladimirs Buzajevs (Latvijas Krievu savienība (LKS)): "Ja gribat visus krievus padarīt nelojālus Latvijas valstij, tad jūs jau esat uz pareizā ceļa."
Jakovs Pliners: "Jūs esat akli un nedzirdīgi. Gribu atgādināt, ka pret nacistisko Vāciju cīnijās un uzvarēja vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas pilsoņu."
Konstantīns Čekušins ("Saskaņa"): "Tiek demontēti tikai akmeņi. Bet īstie obeliski ir dvēselē. Un tie aug, to jūs panāksiet ar savu tuvredzību un politisko rīcību. Man ir kauns par jums.''
Miroslavs Mitrofanovs (LKS): "Ziniet, tas izskatās ļoti skaisti pēc savas būtības. Būtu slikti mums zaudēt tādu skaistu objektu Rīgas teritorijā."
Pārējie domes deputāti viņu viedoklim nepiekrita un aicinājumu obelisku pārcelt uz Biķernieku mežu atbalstīja tikai četri deputāti, pret bija 40.
"Tur nav nekāda mākslinieciskā vērtība, nav pat zināmi ne tēlnieki, ne mākslinieki, kas to ir veidojuši," atzīmēja Rīgas domes deputāts Dainis Locis (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA)).
"Ja Ukraina ir kā patiesības siets, tad jāsaka šausmīgi, bet paldies, ka tāds patiesības siets ir, lai varētu izravēt mūsu dārzā to, kas mūsu dārzā ilggadīgi nav ravēts," piebilda Ieva Brante (NA/LRA).
Balsojumā par pieminekļu nojaukšanu ''par'' balsoja 39 deputāti un ''pret'' – astoņi. Pieņemtais lēmums paredz objektu nojaukšanu līdz 15. novembrim.
Pašvaldībā atzīmēja, ka pēc Otrā pasaules kara Padomju Savienības okupētajās valstīs, tajā skaitā Latvijā, tika uzstādīti pieminekļi Padomju armijas karavīriem kā atbrīvotājiem no vācu fašisma. Tika glorificēta Padomju Savienības un tās militāro spēku izšķirošā loma karā, tāpat tika vēstīts par komunistiskās ideoloģijas pozīciju nostiprināšanos okupētajās valstīs.
Arī Rīgā uzstādīja pieminekļus, lai iezīmētu vietas, no kurām Sarkanās armijas karavīri veica Rīgas centra ieņemšanu, pasludinot šo datumu par pilsētas "atbrīvošanas" dienu. Latvijai un latviešu tautai šī "atbrīvošana" izvērtās gadu desmitiem ilgā okupācijā un represijās.
"Šādi pieminekļi nav tikai bezpersoniskas un neitrālas vēstures liecības, to uzturēšana pauž vēstījumu, ka notikumi un personas, kas tajos iemūžināti, ir pelnījuši sabiedrības uzmanību un atzinību," norādīja pašvaldībā.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē jūlija vidū atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu. Demontēšanai piedāvātās vietas ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību teritorijās. Pārsvarā piemiņas vietas atrodas novadu teritorijās, turklāt nereti šādas piemiņas vietas ir cilvēku reti apmeklētas un nomaļas.
Likums neattiecas uz objektiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
