Sabiedrība lielāku vērību Lielajiem kapiem, kuros dus daudzas ievērojamas personas, pievērsa tā dēvētā „kapu tramvaja” sāgas laikā. Rīgas dome plāno jaunas tramvaja līnijas izbūvi, un sākotnēji izskanēja, ka tā varētu iet cauri Lielajiem kapiem. Šī iecere izraisīja lielu iedzīvotāju sašutumu. Vēlāk Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nostiprinājusi Lielo kapu aizsargājamo robežu līdz pat Senču ielas ietvei. Tas nozīmē, ka jaunā tramvaja līnija nedrīkstēs pārsniegt esošās ielas robežas.
Lūkojoties uz Lielajiem kapiem no tramvaja vai automašīnas loga, šķiet, ka tie ir sakopti. Taču ieejot lielajā teritorijā dziļāk, nonāc īstajos džungļos. Kopš pavasara kapi ir Rīgas domes īpašums. Teritoriju pašvaldība no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas atpirka par 372 000 eiro.
„Nu, cik ir? 83 centimetri!” “Lielo kapu draugu” pārstāve Anta Lapsiņa ar centimetru mēru izmēra nātru garumu, kurām jālaužas cauri, lai nokļūtu pie senajiem kapu pieminekļiem.
Domes uzņēmums "Rīgas meži" izpļāvis vien celiņu malas, kā arī kapu ārmalas. Lapsiņa saka, ka tas ir tikai “izrādīšanās”.
Pirms četriem pieciem gadiem bijis kāds onkulis, kurš visu teritoriju ar izkapti nopļāva. “Viņš sāka maija vidu un beidza oktobrī, pat divas reizes nopļāva - viens pats un ar rokas izkapti!” saka Lapsiņa.
Lapsiņa, kura ar domubiedriem kopj valstij tik nozīmīgo teritoriju brīvprātīgi, spriež, ka ar tehniku, diviem cilvēkiem strādājot, divu nedēļu laikā varētu izpucēt visus kapus. Rādot aizaugušos džungļus, kundze atgādina, ka noteikumi liek nopļaut zāli, kas ir garāka par 20 centimetriem.
Par sakopšanu atbildīgā pašvaldības uzņēmuma „Rīgas meži” valdes loceklis Uldis Zommers pārmetumus noraida. Darbi notiekot.
Sakopj kokiem vainagus, izgriež atvases, nozāģē kokus, kuri ir bīstami un draud nogāzties, cērp dzīvžogus, pat sešus latvāņus izrakuši, darbus uzskaita Zommers.
“Tajos zālienos ir dažādas pieminekļu paliekas, visādas sētiņas, arī paliekas, esošas sētiņas. Ko ar viņam darīt, jo ar tehniku mums tur darbs ir ierobežots. Mēs varam pārvietoties tikai ar vieglo tehniku, bet, kamēr tur ir tie metāla gabali visādi, akmeņu gabali, mēs ar tehniku tur negribam pārāk iet iekša,” skaidro Zommers.
Viņš saka, kamēr jaunajiem saimniekiem – domei – nav izstrādāts plāns, no kuras vietas un kā sākt vēsturisko būvju atjaunošanu, tikmēr zāles pļaušana plānota vien ap celiņiem, lai ērces nekrītot gājējiem uz kājām.
“Ne katrā teritorijā šie 20 centimetri būtu jāievēro kā tāds neapstrīdams kritērijs, tāpēc norit darbs pie saistošo noteikumu sagatavošanas, ka, iespējams, nav vajadzīgs visā tajā kapu teritorijā, visās vietās ievērot šos 20 centimetrus,” saka Zommers.
Piemēram, Jēkaba daļā teritorija ir izpļauta, jo tur esot mazāk kopiņu, metāla lausku un citu pļaušanas kavēkļu.
Šogad kapu uzturēšanai un sakopšanai dome ''Rīgas mežiem'' piešķīrusi 225 000 eiro. Zommers teic, kopumā 28 hektāru lielās platības tīrīšanai ir izveidota apsaimniekošanas brigāde, darbā pieņemti seši cilvēki. Izsludināts tehnikas iepirkums. Klijāna ielas galā, kur agrāk bija vācu karavīru kapi, ierīkos bāzi instrumentu novietošanai, darbinieku atpūtai. Jau notiek projektēšanas darbi komunikāciju pieslēgumiem.
Taču, lai darbi sāktos ar pilnu jaudu, ir nepieciešama koncepcija, kuras izstrāde nav „Rīgas mežu” rokās.
„70 vai 100 gadus tas laists uz nulli, tagad jūs gribat pa dažiem mēnešiem, lai mēs tur visu pārvēršam par brīnumu? Tādi brīnumi nenotiek nekur, arī paradīzē tādu brīnumi nenotiek,” saka Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
Viņš aicina nesteigties. Restauratori jau esot izstrādājuši plānu, sākumā plānots iekonservēt kapličas, taču vispirms jāsaprot, kādi ir jauno kapu saimnieku plāni.
”Jābūt koncepcijai, vai tas ir tāds spēļu dārzs, vai parks, vai bradāsim pa kapiem. Tas jau nav tik vienkārši!” nosaka Gailītis.
Kad koncepcija taps, nevar pateikt ne Gailītis, ne Zommers.
Par pieminekļu atjaunošanu atbildīgais saka, ka viņam vēl nepieciešams štats. Bet Zommers norāda, ka jaunais domes sasaukums tikai nesen sācis darbu un visu dokumentu sakārtošana prasa laiku.
