Stāsti

RD pret stāvvietu parādniekiem cīnīsies ar riteņu bloķētājiem; iecere pretēja likumam

Stāsti

Brīvības ielas: Līgatnē ielas nosaukums nekad nav ticis mainīts

Rīgas dome nespēj tikt skaidrībā, kā legalizēt trīs «mājas–kuģus» AB dambī

Rīgas dome nespēj tikt skaidrībā, kā legalizēt trīs «mājas–kuģus» AB dambī

Nu jau vairāk nekā divus gadus pie AB dambja Rīgā Daugavas ūdeņos nelegāli atrodas trīs peldošas būves. Tās dala peldošu konstrukciju ražotāja firma “Pontons” ar pārvietojamu restorānu blakus, kā arī radošās inteliģences apvienība “Noass”. Visas trīs reģistrētas kā kuģošanas līdzekļi, bet visu gadu ir pietauvoti krastā. Taču Rīgas domei līgumu ar privātfirmu un kultūras biedrību nav nedz par AB dambja zemes izmantošanu, nedz atrašanos ūdenī. Šogad tur ieplānoti valsts simtgadei veltīti pasākumi, un domei ir grūti izšķirties, vai peldošos objektus no AB dambja padzīt.

Biedrība “Kultūras un mākslas projekts NOASS” ir radošās inteliģences apvienība, kas darbojas jau 21. gadu. Rīgas kultūras dzīvē tā labi pazīstama ar biežajiem sarīkojumiem AB dambī – teritorijā starp Akmens un Vanšu tiltu. Gadā tur notiek ap 20 izstāžu un vēl tikpat koncertu un citu sarīkojumu, ko turklāt apmeklēt var bez maksas.

“Tā bija Latvijas inteliģences iniciatīva izveidot izstāžu zāli un kultūras telpu mākslas notikumiem un kopš tā brīža šī funkcija tiek pildīta. Mēs stāvam pie AB dambja ar Rīgas domes lēmumu. Nevienu dienu mēs tur neesam bijuši nelegāli. Kopā ar Rīgas domi – pusi uz pusi – esam izbūvējuši visas komunikācijas: ievilkuši elektrību, kanalizāciju, ūdensvadu,” stāsta biedrības vadītājs Dzintars Zilgalvis.

Taču nu jau kopš 2016. gada zemes nomas līgums ar Rīgas domi nav spēkā. No tā paša gada valsts deleģējusi Rīgai pienākumu valdīt arī pār Daugavas ūdeņiem. Tādējādi visi trīs “kuģi – mājas” bez tiesiska pamata gan atrodas ūdenī, gan ir pietauvoti krastam un tur izbūvētajai ūdens, kanalizācijas un elektroapgādei. Pērnajā rudenī Rīgas domes Īpašuma komiteja vērsa pārējo domnieku uzmanību šim faktam. Tā ierosināja vai nu visus trīs kuģošanas līdzekļus patriekt, vai arī pasaudzēt līdz laikam, kamēr nosaka jaunu kārtību un maksu tādiem peldlīdzekļiem. Abu mākslas galeriju vadītājs Zilgalvis pieļauj, ka ekskluzīvo vietu noskatījis kāds komersants, kas ar domnieku rokām to grib dabūt sev.

“Ir nelielas aizdomas, kāpēc tas tiek tā darīts. Mēs stāvam tur tikai tāpēc, ka mēs sniedzam rīdziniekiem kultūras pakalpojumu par velti. 2018. gadā, Latvijas simtgadē, likvidēt 20 gadus pastāvošu kultūras organizāciju un objektu – es jūs apsveicu! Tas būtu izcils lēmums,” ironizē Zilgalvis.

Mājokļu un vides departaments domē vērsies ar priekšlikumu, ka varētu rīkot izsoli, turklāt tikai divām peldlīdzekļu vietām. Praksē tas nozīmētu, ka vairāk varētu solīt kāda komercsabiedrība, piemēram, kafejnīcas īpašnieks, nevis kultūras biedrība.

Turklāt departaments jau pasūtinājis vērtētāju izpēti, kurā secināts, ka gadā par vienu “kuģi – māju” pie AB dambja varētu prasīt ap 10 000 eiro nomas maksu.

Par Daugavas akvatoriju atbildīgās Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe skaidro, ka likumdevējs pašlaik gatavo normatīvus, kā iznomāt publiskos ūdeņus.

Tikmēr nekas cits neatliek kā rīkot izsoli. “Mēs nupat esam nonākuši līdz kaut kādam risinājumam, kā nonākt līdz risinājumam. (..) Mums vajag redzēt šos precedentus, izlaist caur domes lēmumiem un tad tālāk jau skatīt citu īpašumu iznomāšanu šajā apkārtnē,” norādīja Piņķe.

Mājokļu un vides komitejas deputāti pēc vairāk nekā divu stundu spriešanas gan secināja, ka nomas vairāksolīšanā no kultūras objektiem AB dambī nāktos atvadīties. Pret to ir arī pašas domes Kultūras pārvalde, stāsta priekšnieka vietniece Aija Kalniņa.

“Rīgas vienotajā kultūras telpā “Noasa” vieta ir būtiska un nozīmīga. Mēs ar šo institūciju sadarbojamies kopš 2000. gada. Arī šogad “Noass” piedalās Rīgas pilsētas kultūras pasākumos ar diviem projektiem. Viens ir laikmetīgās mākslas un video projekts “Ūdens gabali”. Otrs ir pasākuma komplekss, kurā arī tiek lūgts atbalsts – mūsu rūpes un intereses būtu saglabāt šo kultūras gabaliņu,” norāda Kalniņa.

Domnieki lēmuši, ka visi trīs kuģi – mājas vismaz šogad AB dambī atradīsies bez tiesiska pamatojuma. Dome prasīs saviem ierēdņiem izstrādāt plānu, kurās vietās peldlīdzekļi Daugavā pietauvojami. Tāpat būs jānodala, kuras vietas paredzētas kultūrai un kuras – komercdarbībai ar attiecīgu nomas maksu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti