Līdz ar Rīgas pašvaldībai piederošās bijušās Ziemeļu izpilddirekcijas likvidāciju ēku gaida vērienīgi rekonstrukcijas darbi. To pielāgos 100 bērnu uzņemšanai bērnudārza grupiņās. Jūlija sākumā ēku pameta pēdējie īrnieki.
Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvis Vladimirs Ozoliņš norādīja: “Šeit ir paredzētas divas silītes grupiņas, uz kurām ir vislielākais pieprasījums bērniem, kas ir vecumā no viena līdz trīs gadiem.”
Ēkas otrā pusē atrodas un atrašanās vietu vismaz pagaidām neplāno mainīt Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļa. Vēl plašāki rekonstrukcijas darbi plānoti arī Slāvu ielā, ēkā, kas savulaik izmantota kā izglītības iestāde. Tajā būs 11 jaunas grupiņas ar gandrīz 200 bērniem.
Ozoliņš stāstīja: “Slāvu ielā vajadzīgs vairāk – 2,6 miljoni summa ar PVN un šeit attiecīgi 1,8. No kuriem 3,9 pašvaldība plāno aizņemties no valsts uz 10 gadiem; 500 000 no pašvaldības budžeta šogad plānots.”
Lai gan būvdarbi vēl nav uzsākti un bērnudārzi vēl nav pat dibināti, vecāki jau zvana un vēlas pieteikt savas atvases.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde atklāja: “Vecāki vēršas pie mums, kad varēs savu mazuli pieteikt. Bet tā loģiskā ķēde ir tāda, ka iestāde ir nodota ekspluatācijā, tātad šī ēka ir un licencētas programmas, mēs izsludinām pieteikšanos un, visticamāk, tā būs nākamā vasara, kad vecākiem būtu īpaši jāpaskatās līdzi, vai jau ir izsludināta pieteikšanās uz šīm jaunajām iestādēm.”
Pagājušajā mācību gadā galvaspilsētā uz vietām pašvaldību bērnudārzos gaidīja ap diviem tūkstošiem bērnu vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem.
Cik daudziem šogad nepietiks vietu, precīzi būs zināms, sākoties mācību gadam.
Rīgas domes Izglītības komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka (“Latvijas attīstībai”) norādīja, ka vienlaikus ar vietu trūkumu ir bērnudārzi, kuros trūkst bērnu.
“Ir pārsteidzoši, ka vēl pirms dažām nedēļām vairākos bērnudārzos bija brīvas vietas. Ja tie, protams, nav centra bērnudārzi,” pauda Ratinīka.
Pašvaldībā norādīja, ka slogs, kuru dēļ rindas uz vietām bērnudārzos ir garākas, ir arī Pierīgas pašvaldību iedzīvotāji, kas tikai uz brīdi piedeklarējas Rīgā, lai tiktu pie vietas bērnudārzā, bet nodokļus maksā citam novadam.
“Es esmu redzējusi arī piemērus, kur dažā labā bērnudārzā lielākoties rindā stāv ne rīdzinieki, vecāki un ne rīdzinieki, bērni, bet Pierīgas iedzīvotāji, kuriem vieglāk atvest bērnu uz bērnudārzu, kas atrodas salīdzinoši līdzās, piemēram, vecāku darbavietai. Jo ciešāk sadarbosimies ar Pierīgas pašvaldībām, jo godīgāka un pārskatāmāka būs šī sistēma, bet tas nav uz sitienu atrisināms process,” skaidroja Ratinīka.
Līdzīgi kā ar bērniem, kuriem vietas lielākoties pieprasītas centra bērnudārzos, ir arī ar pedagogu vakancēm. Visi grib strādāt centrā vai Mežaparkā, bet reti kurš, piemēram, Vecmīlgrāvī.
Rīgas domes pārstāve Vilde sacīja: “Ja vienā iestādē ir, no kā izvēlēties, tātad no 10 izvēlas vienu, un citā atkal ir jāpieliek lielākas pūles, lai tiešām dabūtu to vienu, divus cilvēkus.”
Pašlaik Rīgas bērnudārzos ir trīsdesmit vakanču. Pašvaldībā pieļauj, ka sākoties mācību gadam, šis skaitlis varētu pieaugt. Rīga darbiniekus motivē ar veselības apdrošināšanu, atlaidēm sabiedriskajā transportā, kā arī apsver iespēju līdzfinansēt izglītības iegūšanu.
