ĪSUMĀ:
- Rīgā kavējas virkne miljoniem vērtu infrastruktūras projektu.
- Vietvaras dome aizbildinās ar vairākiem ārējiem apstākļiem, savu atbildību tajā nesaredzot.
- Būvnieki kavējumus pamato ar darbaspēka trūkumu un materiālu piegādes problēmām.
- Pilsētplānotājs un pašvaldības domes opozicionārs norāda uz vietvaras iekšējām problēmām, kas traucē darbus pildīt savlaicīgi.
Rīgā kavējas vairāki projekti
Ielas vienai joslai ir noņemts bruģis, teritorija pa posmiem ir norobežota ar žogu. Uz zemes daudzviet novietoti balti būvniecības maisi. Vietām manāmi celtnieki, kas ielu būvē no jauna. Tā izskatās Ģertrūdes ielā posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, kur jau gadu norit remonts. To bija plānots pabeigt jau pagājušajā gadā, bet tagad informācijas zīmes norāda, ka darbi būs pabeigti vien oktobrī.
Kalnciema ielas sabiedriskā transporta pieturvietā agrāk varēja patverties no lietus un vēja. Bet kopš pagājušā gada pavasara nojumes vietā ir vien soliņš. Rīgā ir ap simt tādu pieturvietu, kur pērn konstrukcijas demontēja. Galvaspilsētas dome jaunas nojumes plānoja sākt uzstādīt jau pagājušajā gadā. Rudenī cerēja to sākt šovasar. Taču vēl joprojām zaļo soliņu vietā nekas nav uzstādīts.
Paralēles var vilkt arī ar vairākus kilometrus garo veloceļu Ziepniekkalns–Centrs, ko plānoja pabeigt jau decembrī; Skultes pārvadu, kuram būtu bijis jābūt gatavam jau pavasarī; un Brasas tiltu, ko paredzēja pabeigt šovasar, bet izskatās, ka lielākā daļa no darbiem ir vēl tikai priekšā.
Domē vaino ārējos apstākļus
Lai gan plānotie termiņi projektos vairākkārt nav ievēroti, darbi aktīvi rit uz priekšu. Tā atzīmē Rīgas domes Satiksmes departamentā, skaidrojot, ka grūtības pabeigt darbus iecerētajā laikā traucējuši, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi, Ukrainas kara dēļ radītās materiālu piegādes problēmas un neatbilstības topogrāfijai. Tie visi ir ārējie apstākļi, taču savu atbildību termiņu neizpildē departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods kategoriski noliedz.
"Mēs jau esam pasūtītājs, mūsu darbs ir iepirkt šo pakalpojumu. Ja mēs runājam, piemēram, par Austrumu maģistrāles 2. kārtu, būvdarbu līgums mums bija gatavs faktiski jau [pagājušās] vasaras sākumā, bet būvuzraudzības iepirkumu vairākas reizes apstrīdēja pretendenti un mēs darbus varējām uzsākt tikai rudens beigās jeb faktiski jau ziemā. Tā nav gluži mūsu atbildība, bet tas ir process, kas ir pilnīgi normāls tiesas process.
Mēs nevaram ietekmēt pretendentu iesniegtos piedāvājumus vai pretendentu vēlmi apstrīdēt kādus rezultātus," stāstīja Vaivods.
Atbildot uz jautājumu, vai departamenta darbībā kaut kas jāmaina, Vaivods sacīja: "Mēs šogad jau esam mainījuši savu taktiku. Ir ļoti daudz objektu, kas šogad jau ir pabeigti [un] kas ir uzsākti tikai šogad. Līdz ar to es negribētu teikt, ka kolēģi ir darījuši darbu nepareizi. Gribētu teikt, ka darbs drīzāk veikts un plānots ļoti pareizi.
Ir skaidrs, ka lielajos objektos termiņu pagarinājumi ir pieļaujami – ir gan tehnoloģiskie apstākļi, kuros ir iespējams veikt darbus, gan ļoti daudz ārējo kritēriju, kurus mēs diemžēl nevaram ietekmēt."
Vaivods uzskata, ka darbi norit raiti, ņemot vērā apstākļus. "Ir skaidrs, ka ārējos apstākļus, piemēram, laikapstākļus, departaments nekādā veidā nevar ietekmēt. Attiecībā uz citiem apstākļiem, kas ir par materiālu piegādēm, es gribētu teikt, ka situācija uzlabojas. Ir vērojams, ka materiālu piegāžu ķēdes tiek sakārtotas. Gribētu teikt, ka mēs šajā būvsezonā ļoti daudzus objektus vēl pabeigsim un jau esam pabeiguši," stāstīja departamenta vadītājs.
Lai Latvijas Radio vairs nerastos tādi, kā Vaivods saka, indīgi jautājumi, pēc sarunas viņš piedāvā kādu dienu apskatīt, cik būvlaukumos smagi strādā eksperti un ar kādām grūtībām sastopas ikdienā.
Vērienīgo infrastruktūras objektu realizācijas tempu atzinīgi vērtē arī Pilsētas attīstības un satiksmes infrastruktūras galvenais vadītājs un domes vicemērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības". Pie lielākiem, tā teikt, ļaundariem, kas darbus traucē veikt raiti, viņš pieskaita arī Covid-19 pandēmiju un iepriekšējo mēru – Nila Ušakova no partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" līdera Oļega Burova – atstāto mantojumu. Līdzīgi kā Vaivods, Ķirsis savu atbildību darbu bremzēšanā noliedz. Gluži otrādi – uzslavē domes darbību par to, ka satiksmes uzlabošanai izdevies no valdības iegūt investīcijas pusmiljarda eiro vērtībā, un tas tuvāko gadu laikā palīdzēšot remontēt vairākus tiltus.
"Šis apjoms ir mums investīciju budžets tuvākajiem pieciem gadiem, ko ieguldīt Rīgā. Tas, protams, nosēdina [Satiksmes] departamenta spēju kaut ko darīt tieši šobrīd.
Tā vaina būtu tāda, ka varbūt pārāk daudz un pārāk ātri grib izdarīt. Bet, no otras puses – mums nav variantu neremontēt Vanšu, Zemitāna, Gaisa tiltu un citas lietas nedarīt," stāstīja Ķirsis.
Savukārt, runājot par Skultes pārvadu, Brasas tiltu, Austrumu maģistrāli un citiem projektiem, Ķirsis norādīja, ka Ukrainas kara dēļ visos objektos sadārdzinājums ir par 10%–15 %. Vissliktāk sokas ar pieturvietu nojumēm. Arī šoreiz tas ir ārējo apstākļu dēļ. Diviem izsludinātajiem iepirkumiem neviens uzņēmējs tā arī neesot pieteicies. Tas esot saistīts ar grūtībām iegūt metālu. Tāpēc pašvaldība nolēmusi iepirkt sērijveida nojumes, taču, kad tās parādīsies, Ķirsis izvairījās prognozēt.
Līdzīgi kā dome, uz neatbilstošiem laikapstākļiem un pandēmiju norādīja arī veloceļa Ziepniekkalns–Centrs būvnieki no uzņēmuma "Binders". Bet nekustāmā īpašuma attīstītājs "LNK Industries", kas būvē Skultes pārvadu, skaidroja, ka objektu pabeigs vēlāk, jo 2020. gadā no būvnieka neatkarīgu iemeslu dēļ darbi sākti vēlāk. Savukārt, sākoties Ukrainas karam, radušās problēmas ar būvmateriāliem. Lai gan tagad darbi rit uz priekšu, gala termiņš vēl var mainīties.
Domes opozicionārs un pilsētplānotājs saskata iekšējas problēmas
Pretēji pašvaldības un būvnieku teiktajam domes opozicionārs Juris Radzevičs no "Gods kalpot Rīgai" norādīja, ka pandēmija būvniecību nevarēja palēnināt. Savukārt termiņu neievērošana, viņaprāt, ir sekas vājajai politikai.
"Ikviens paškritiski domājošs cilvēks pirmām kārtām mēģinās pārskatīt savus plānus tā, lai šie ārējie apstākļi vismazāk ietekmētu procesus. Ja tu nevari laikapstākļus ietekmēt un ja tev visu laiku ir vainīgi ārējie apstākļi, tad, acīmredzot, cilvēks nav savā vietā un nav sapratis, kā šos jautājumus virzīt uz priekšu.
Citi var to izdarīt, un tikai Rīgā ir ārējie apstākļi. Tātad ir problēma vadībā," sacīja Radzevičs.
Lai darbi virzītos raiti, Radzevičs aicina projektu īstenošanu padarīt caurspīdīgu. Jāpublicē realizācijas grafiki, kuriem tiešsaistē varētu sekot ikviens interesents. Bet diskusijas par projektiem jāpadara par atklātām, lai tajās varētu iesaistīties plašāks ekspertu loks.
Uz vietvaras darba tempu ar aizkaitinājumu raugoties pilsētas iedzīvotāji, kuriem pašvaldība vairākkārt solījusi, bet solītais makā tā arī nekrīt. Uz to norāda Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons. Viņš uzskata, ka lielākais sprungulis ritenī ir valsts likumi un noteikumi. Viņaprāt, ierēdņiem neuzticas, tāpēc valstī viss līdz sīkumiem ir regulēts. Un, ja kaut kas noiet greizi, situāciju ir grūti izlabot.
Ārējo apstākļu ietekmi nenoliedz pilsētplānotājs un uzņēmuma "Grupa93" vadītājs Neils Balgalis, vienlaikus norādot, ka domei pieklibo projektu ieviešanas prasmes un trūkst arī darbinieku kapacitātes. Viņaprāt, lai darbs būtu veiksmīgs, ir jāsāk ar kvalitatīvu projektu. Turklāt pašvaldībai ir jāsadarbojas ar uzņēmējiem.
"Uzmanību pievērst iepirkuma procesam, speciālistiem un tirgus izpētei.
Tas nav desmit gadu jautājums. Tirgus izpēti veikt nevis pagājušajā gadā, bet tam jābūt aktīvam un saprotamam procesam. Saprotot to pirms izsludināšanas, ka varbūt mēs šo projektu, zinot tās summas, vai mēs šo projektu samazinām, atstājot būtisko, vai tomēr sakām – nē, šis ir nebūtiski. Un skaidrot izvēles, kas nav vienkāršas, bet kas būs stratēģiski vajadzīgas," stāstīja pilsētplānotājs.
Pieminētos infrastruktūras projektus, izņemot pieturvietu nojumes, pašvaldība apņemas pabeigt šī vai nākamā gada laikā.
