Vidējais azartspēļu spēlētājs ir jauns – 15 līdz 45 gadus vecs, visbiežāk vīrietis. Kaut arī teorētiski ieeja spēļu zālēs ir no 18 gadu vecuma, lielākā daļa pirmo reizi uzspēlē vēl pirms pilngadības sasniegšanas, liecina Rīgas domes Sociālās pārvaldes speciālistu apkopotā informācija.
"Manā mikrorajonā, kur es dzīvoju, es šodien saskaitīju vismaz kādas piecas spēļu zāles. Vienkārši izejot no savām mājām, es savā redzeslokā 3–4 noteikti redzu. Un tas notiek visos Rīgas mikrorajonos. Ja, piemēram, kādam cilvēkam ir atkarība un viņš varbūt vēlas izvairīties no spēļu zālēm, viņam tas nav iespējams,” šādos novērojumos azartspēļu tematam veltītā domes komitejas sēdē dalījās domnieks Miroslavs Kodis (“Progresīvie”).
Runājot par šī rūpala klātesamību sabiedrībā, bieži tiek uzsvērti ekonomiskie ieguvumi.
Rīgas domē gan norādīts, ka šo nodokļu naudu 95% apmērā iekasē valsts, bet pašvaldībai tiek 5% un pamatīga sociālā nasta.
Azartspēļu atkarība cilvēka prātu ietekmē daudz viltīgāk un smagāk nekā vielu atkarības, turklāt šī problēma parasti kļūst pamanāma tikai tad, kad ir pamatīgi ielaista un atkarīgais jau sācis nest vērtslietas uz lombardu, aizņemties vai zagt no draugiem. Un visbiežāk par problēmu ziņo tuvinieki, stāstīja Rīgas domes Sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs Juris Osis.
"Pašatteikušos personu reģistrs pēc būtības nepalīdz. Tas, kas notiek, – cilvēki, kuri ir izteikuši vēlmi, lai viņus iekļauj šajā reģistrā, visbiežāk, gandrīz visos gadījumos, šos 12 mēnešus gaida, kad tie beigsies, kā Ziemassvētkus, un tad, kad ir šis laiks beidzies, praktiski nedēļas vai dažu nedēļu laikā nospēlē un pazaudē visu naudu, ko viņi ir iekrājuši, gada laikā nespēlējot," norādīja Osis.
Kaut arī pērn spēļu zāles uz vairākiem mēnešiem bija slēgtas, Sociālā dienesta redzeslokā esošo azartspēļu atkarīgo skaits pieaudzis līdz 47, turklāt astoņi no tiem bijuši bērni, atklāja Osis.
Viņš sacīja: “Mēs redzam, ka problēmas un sekas ir tipiskas un ļoti smagas – mēs runājam par bērna pamešanu novārtā – šie cilvēki neinteresējas, kā viņu bērns pavada brīvo laiku, nav naudas grāmatu iegādei, sporta tērpam, pulciņu apmaksai. Ir paaugstināta spriedze ģimenē, kuras rezultātā tiek ietekmēts bērna emocionālais stāvoklis, nerunājot jau par dzīvesbiedru. Mēs redzam sistemātiskas konfliktsituācijas ar atkarīgo. Nomāktība, bezspēcības sajūta, depresijas iezīmes, nespēja tikt galā, kontrolēt, kas izpaužas kā agresija. Dzīvokļa parādi, kredīti, galvenokārt ātrie kredīti. Un kā rezultāts šim ilgstošajam stresam – somatiskās saslimšanas."
Speciālisti norādījuši, ka azartspēles bieži ir smaga un pat medicīniska problēma, kurai ir ļoti smagas sociālās sekas, un atkarības upuri nereti vienīgo izeju no šī slazda redz pašnāvībā, tādējādi šī uzskatāma par nāvējošu kaiti.
Tikmēr likumos šis rūpals drīzāk tiek aprakstīts kā rotaļa. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (Jaunā Konservatīvā partija) uzskata, ka tas būtu jāmaina.
"Diemžēl industrija ir vēsturiski spējusi panākt sev labvēlīgu tiesisko regulējumu, kas ļauj viņiem netraucēti attīstīties un turpināt izpostīt atkarīgo dzīves un viņu līdzcilvēku dzīves. Šobrīd svarīgākais, kas var panākt pārmaiņas pēc būtības, ir visaptverošs, nacionāls regulējums Latvijā, kurš būtiski ierobežotu azartspēļu zāļu pieejamību," atzīmēja Jurašs.
Rīgas domes publicēta aptauja liecina, ka 77% rīdzinieku ieskatā Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas vietu, bet to vispārēju aizliegumu atbalsta 59% respondentu.
Vairāki domes deputāti gan uzskata, ka pilnīgs aizliegums problēmu nerisinās, tāpēc piedāvāts spēļu zāles atstāt vienīgi 4 un 5 zvaigžņu viesnīcu telpās. Savukārt domniece Ieva Brante (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka, ierobežojot vienu izklaidi, pašvaldībai būtu jādomā par alternatīvām iedzīvotājiem.
“Kā man šeit pietrūkst? Sabiedrības izglītošana – tas ir viens. Un ko mēs dodam pretī pēc tam, kad aizliedzam – divi. Nē, es neesmu par azartspēlēm, bet, jā, man radās jautājums, ko mēs dodam pretī, atņemot šo rotaļu pieaugušajam cilvēkam – vai mēs varam piedāvāt kādus citus alternatīvus veidus, piemēram, kultūras pasākumus pēc darba, lai tie būtu par brīvu, brīvi pieejami dažādas kategorijas cilvēkiem no dažādiem, piedodiet, sociālajiem slāņiem," sacīja Brante.
Tāpat svarīgi attīstīt sociālos pakalpojumus atkarīgajiem. Speciālisti akcentējuši, ka ar azartspēļu izraisīto postu cīnās sociālie dienesti, taču šī kaite būtu risināma medicīniskā ceļā, piemēram, ar Minesotas programmas palīdzību, kas azartspēļu atkarības gadījumā nav valsts apmaksāta.
Lai vērstu uzmanību uz pretrunām starp ekonomiskajiem ieguvumiem un sociālo postu, ko nes azartspēles, Rīgas domnieki vienojās pašvaldības pētījumā gūtos secinājumus nosūtīt vēstulē arī Veselības, Labklājības un Tieslietu ministrijām.
