Gerhards ar rīkojumu bija apturējis deputātu ierobežojošos grozījumus Rīgas domes nolikumā, kurus deputāti apstiprināja 1.martā. Tie paredzēja, ka katrs deputāts ziņotājiem var uzdot tikai trīs jautājumus. Pirmdien Rīgas dome šīs Gerharda apturētās normas izslēdza no nolikuma, tātad izpildot ministrijas rīkojumu.
Taču Rīgā pie varas esošie jau 26.martā nolikumu grozīja vēlreiz un tad tajā ierakstīja, ka deputāti katra lēmumprojekta jautājumu sesijā drīkst uzdot jautājumus tikai 20 minūtes. Tātad vairs nav jautājumu skaita ierobežojums, bet laika ierobežojums, un šo normu dome atstājusi spēkā.
Tas arī tika izmantots pirmdien diskusijā – par Gerharda apturēto normu izslēgšanu no nolikuma sēdes vadītājs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”) jautājumu sesiju pārtrauca pēc aptuveni 20 minūtēm. Viņš vadīja domes sēdi, jo mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) ir atvaļinājumā.
Šos jaunos grozījumus par jautājumu sesijas laika ierobežošanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēl vērtē, taču opozīcijas deputāti domē ir diezgan pārliecināti, ka arī šis ierobežojums tiks atcelts no ministrijas puses. Argumentācija par to, ka opozīcijas deputātu jautājumu uzdošanu ierobežot nedrīkst, attiecās arī uz šo normu. Bet tagad faktiski dome gaidīs no ministrijas lēmumu par to, vai 20 minūtes jautājumiem ir likumam atbilstošs ierobežojums.
Vēlmi ierobežot jautājumus pozīcija skaidro ar to, ka jautājumu uzdošana esot kļuvusi par ziņotāju pratināšanu un opozīcijas deputāti tā tikai kavē domes darbu.
Rīgas vicemērs Ameriks gan izvairīgi atbildēja, vai viņam ir pārliecība, ka arī laika ierobežojumus jautājumiem ministrija neapturēs: “Manuprāt, šie mūsu pieņemtie noteikumi, kuri attiecas uz jebkuru deputātu, ir racionāli, un tie vismaz nodrošina Rīgas domes sēdes prognozējamību.”
Savukārt opozīcija domes atbalstītās izmaiņas skaidro ar pie varas esošo bailēm, lai nebūtu jāatbild uz opozīcijas jautājumiem. Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmanis pārliecināts, ka laika ierobežojums deputātu jautājumiem ir vēl sliktāks nekā jautājumu skaita ierobežojums:
Šīs 20 minūtes ir vēl sliktāks risinājums. Izveidojās situācija, ka daži deputāti vispār netiek pie jautājumu uzdošanas.
Pie tam, ja ziņotājs atbild uz jautājumu ļoti gari, var gadīties, ka nevis katrs trīs jautājumus spēj uzdot, bet vispār katrā sēdes jautājuma izskatīšanā var tikai trīs jautājumus uzdot. Tāpēc šī norma ir vēl nesamērīgāka un būtu ar steigu jāatceļ. Ceru, ka tas tiks izdarīts.”
“Es jau no rīta ironizēju kolēģiem, ka pirms domes sēdes visi skries, kurš pirmais saspiedīs pogu, jo visi nepaspēs uzdot jautājumus. Tas ir arī pats galvenais, pret ko mēs iebilstam, jo tas, manuprāt, nav normāli,” sacīja Rīgas domes deputāts Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija).
“Man šķiet, ka ir izveidojusies tāda juridiski absurda situācija, kur domes pieņemtie lēmumi faktiski attiecībā uz nolikumu nav vairs ne loģiski, ne arī pamatoti,” sacīja Rīgas domes deputāts Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”).
Līdzīgas diskusijas par ierobežojumiem ir saistībā arī ar citām pašvaldībām. Pašvaldību organizācijas ar ministru pārrunājušas nepieciešamību lielāku skaidrību par to, kā organizēt pašvaldību sēžu darbu, regulēt ar likuma palīdzību.
