Uzrunājot Rīgas domes deputātus, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka streikotāji prasa pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli un aicina nākamajam gadam rezervētos deviņus miljonus eiro izlietot, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un atbalsta personālam, kā arī mazo izglītības iestāžu pedagogiem un nepieļautu darba samaksas pasliktināšanu nozarē strādājošajiem, respektīvi, nedrīkst samazināt esošās algas daļai pedagogu, lai paaugstinātu atalgojumu citiem. Tāpat arodbiedrība prasa palielināt finansējumu zinātnes un augstākās izglītības darbinieku darba samaksai.
Par darba samaksas saglabāšanu nobalsoja 45 deputāti, bet astoņi deputāti, kuri pārstāv Nacionālo apvienību un partiju „Vienotība”, nebalsoja.
Tikmēr Tiesībsarga birojā norāda – ja streika laikā izglītības iestāde nolēmusi strādāt minimālā režīmā, tad tai ir jānodrošina bērnu pamatvajadzības: ēdināšana un mazākajiem bērniem atpūta pēc pusdienām. Pedagogiem gan ir arī tiesības streikot, un streika dienā izglītības iestādes var būt pilnībā slēgtas.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests vēstulē pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības speciālistiem uzsvērta iestādes vadītāju atbildība par darbu streika laikā, kā arī nepieciešamība nodrošināt pilnu un savlaicīgu informācija izglītojamiem un viņu vecākiem.
Jau ziņots, ka LIZDA Padome lēma rīkot vienas dienas brīdinājuma streiku 27.novembrī. Tajā “pedagogi un zinātnieki vērsīsies pret kritisko nevienlīdzības situāciju izglītības un zinātnes nozarē, valdības vienaldzīgo attieksmi, nekvalitatīvi izstrādāto atalgojuma modeli, kas neveicinās kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu".
Dažas dienas pirms streika, 24.novembrī, LIZDA atklāja, ka esot bijuši mēģinājumi izdarīt spiedienu uz arodbiedrības biedriem, lai viņi nepiedalītos streikā. Šādi gadījumi ir gan lielajās pilsētās, gan mazajos novados.
