Rīgas dome akceptē azartspēļu izraidīšanu no centra

Rīgas dome otrdien, 23.maijā, nolēma pavisam aizliegt Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Spēļu zālēm no centra jāpazūd piecu gadu laikā, un nozare uzskata, ka tādēļ valsts budžets nodokļos nesaņems vairākus miljonus eiro.

Domes lēmums saistīts ar Augstākās tiesas lēmumu lietā par “atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai Rīgā, un sakārtotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši saistošo noteikumu "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" prasībām".

Kāda komersanta strīds par Rīgas domes aizliegumu Čaka ielā atvērt spēļu zāli beidzies ar Augstākās tiesas lēmumu, kurā Rīgas domei netiešā veidā likts ievērot pašas pirms vairāk nekā 11 gadiem izdotos saistošos noteikumus. Galvaspilsēta jau 2006. gadā noteica, ka Rīgas vēsturiskajā centrā azartspēlēm nav vietas, taču līdz šim neko nav darījusi, lai 30 pirms šī lēmuma ierīkotās spēļu zāles aizvērtu. Tā vietā viena pat nākusi klāt.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (“Saskaņa”) Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka domes lēmums politiski nozīmē, ka vēsturiskajā centrā aizliegts azartspēļu bizness.

Tas uzliek par pienākumu Juridiskajai pārvaldei gatavot domes lēmumu projektus par atļaujas atsaukšanai katrai spēļu zālei vai klubam vēsturiskajā centrā, un šāds domes lēmums iedarbinās procesu licences atsaukšanai azartspēļu komercdarbībai konkrētā adresē, un pēc tam komersantam saskaņā ar likumu tur darbība jāizbeidz.

Sēdē norādīts, ka tiks sagatavoti lēmuma projekti par vietas atteikumu 41 spēļu zālei, un par katru Rīgas domei būs jābalso atsevišķi.

Juridiskajai pārvaldei jāsagatavo lēmumi 30 dienu laikā, bet azartspēļu zāles saskaņā ar likumu jāslēdz piecu gadu laikā.

Turlais uzskata, ka likumdevējs ielicis termiņu pieci gadi, “jo pašvaldības pilnvaru termiņš ir četri gadi, un šiem komersantiem saglabātas cerības, ka būs jauna pašvaldība, kas to atļaus”.  

Savukārt jautāts, kāpēc pašvaldība tik ilgi neizmantoja tiesības aizliegt spēļu zāles vēsturiskajā centrā, komisijas vadītājs norādīja, ka līdz šim pašvaldība nelēma par esošo spēļu zāļu slēgšanu, jo atļaujas bija izsniegtas pirms aizlieguma pieņemšanas, un bija nepieciešams tiesas lēmums, kas ļautu pašvaldībai rīkoties. Viņš sacīja, ka šķērslis tam bija tiesu spriedumi citās lietās par spēļu zāļu atvēršanām, kas bija nelabvēlīgi pašvaldībai.

Augstākās tiesas tiesnesis Andris Guļāns gan raidījumam norādīja, ka pašvaldība varēja rīkoties uzreiz pēc 2006.gada noteikumu pieņemšanas, uz ko Augstākā tiesa arī norādīja. Savukārt zaudētajās tiesās pašvaldības izmantoja dažādus argumentus, bet ne 2006.gada noteikumus.

Uz to Turlais pieļāva, ka, iespējams, jāizvērtē konkrētu amatpersonu un juristu darbu, gatavojot domes argumentāciju šajās tiesu lietās.

Savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka azartspēļu bizness ir viens no regulētākajiem un uzraudzītākajiem Latvijā, un nav skaidrs, kāpēc vēl kaut kā vajadzētu to ierobežot.

Turklāt, ja visas zāles centrā slēgs, valsts neiegūs nodokļus vairāku miljonu eiro apmērā, pauda Vērzemnieks.

Pagaidām asociācija nav detalizēti iepazinusies ar domes lēmumu, un par iespējamo rīcību, visticamāk, lems konkrēti uzņēmēji, kad saņems paziņojumus par atļaujas un licences anulēšanu, sacīja asociācijas pārstāvis.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt