Šaurās un stāvās koka kāpnes Doma tornī gadsimtiem ilgi diendienā minuši zvaniķi. Gadsimtu soļu nogludinātie pakāpieni arī šodien ir vienīgais ceļš augšup uz torņa smaili.
„Šim rokturim ikdienā ir skāries klāt zvaniķis, tāpēc tas ir tāds spīdīgs,” saka Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis.
Tagad gan zvaniķus nomainījuši no attāluma darbināmi motori, kas kustina zvanus arī bez cilvēka spēka. Bet 16.gadsimta koka konstrukcijas te tagad sadzīvo ar citām šodienas tehnoloģijām.
„Šeit kondicionieri ar propelleru, kas ir jauni, lai dzesētu vai sildītu gaisu pie nepieciešamības. Var redzēt jaunas „trubas” “sprinkleru” sistēmai, kas ir pilnīgi jaunas ugunsdzēsības sistēmas sastāvdaļas. Tā tika pilnībā nomainīta, jo vecā bija morāli un fiziski novecojusi, blīves bija sakaltušas…” stāsta Upītis.
Liels darbs bijis nomainīt veco koka siju satrupējušos posmus. Pamatīgos koka bluķus, kur vēl redzamas meistaru cirvju pēdas, tagad papildina jauni priedes koka ielaidumi, rāda draudzes priekšnieks. Līdzās koka sijām torņa vidū nostiprināta metāla konstrukcija jeb „tornis tornī”.
„Šis „tornis” savukārt notur koka konstrukcijas pie kritiskām slodzēm, kad augšā vējš sasniedz zināmu spēku, lai tas tiktu novirzīts uz mūri un sadalītos vienmērīgi. Šī metāla konstrukcija palīdz pārnest šo spriegumu,” skaidro Upītis.
Kad darbi bijuši jau gandrīz galā, nācies tikt galā ar kādiem nevēlamiem viesiem, kam koks garšojis kā 16.gadsimtā, tā šodien. Kaspars Upītis stāsta, kā torņa konstrukcijās indēti ķirmji: “Torni piepildīja ar gāzi, kas tos ķirmjus, maigi sakot, nosmacēja. Trīs dienas šeit turēja to gāzi pie noteiktas temperatūras, pirms tam, protams, torni norobežojot un veicot visus drošības pasākumus.”
Pārmaiņas piedzīvojusi arī baznīcas rietumu daļa zem torņa. Ieejas kapelā vērts pacelt acis uz atjaunoto lustru un zelta saules griestu veidojumu, sānu kapelās – novērtēt restaurētās gleznas un agrāko spozmi atguvušas epitāfijas.
“Tās epitāfijas pirms tam bija ar melnu krāsu nokrāsotas, to noņēmot nost, atklājās pilnīgi cits skats,” stāsta Upītis.
Vēl kādu unikālu vēstures liecību Doma rekonstrukcijas autori atstājuši atsegtu pagrabā aiz stikla: bedrē, ko pilda gruntsūdeņi, redzami 13.gadsimtā liktie Doma baznīcas pamatakmeņi un koka pāļu gali.
Pēc vērienīgā remonta Rīgas Doms pamazām atgriežas ikdienas režīmā, bet remontdarbiem pagaidām pielikts tikai komats. Tagad plānots savest kārtībā ērģeles, jo remonta laikā neizbēgami ir putekļi, un tagad tiek tīrītas visas stabules.
Tīrīšana ilgs līdz aprīlim, tāpēc Lieldienās Doma ērģeles vēl neskanēs.
Nākamais darbs būs atjaunot vēsturisko ērģeļu prospektu, kam vajadzīgi apmēram 700 tūkstoši eiro. Iespējams, tam rīkos ziedojumu akciju. Bet tālākā nākotnē lielākais izaicinājums būs atrast, kā un par kādu naudu nostiprināt varenās katedrāles pamatus, kas nepielūdzami turpina nosēsties.
