Rīgas deklarācijā uzsver ES atbalstu Austrumu partnerības valstu teritoriālajai integritātei

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Rīgā noslēdzies Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits, svarīgākais notikumus Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē. Sanāksmes noslēgumā pieņemta kopīga deklarācija. Tajā pausts atbalsts Austrumu partnerības valstu teritoriālajai vienotībai, īpaši pievēršoties Ukrainai un nosodot Krimas aneksiju. 

Vīzu liberalizāciju ar Eiropas Savienību Ukraina un Gruzija šoreiz vēl neieguva, bet kopiena signalizēja, ka tas var notikt nākamgad. 

Rīgas samita secinājumi  

 

Notikumi Ukrainā un Gruzijā parāda, ka robežu pārlikšana nevar būt 21.gadsimta Eiropas iezīme un principi uz kuriem Eiropa var balstīties. ES turpina atbalstīt visu Austrumu partnerības dalībvalstu teritoriālo integritāti, neatkarību un nedalāmību.

 

ES stingri atbalsta politisku un diplomātisku risinājumu Ukrainas konfliktā, vienlaikus atbalstot tās neatkarību un teritoriālo nedalāmību. Tāpat Austrumu partnerības ietvaros ES ir gatava piedalīties konflikta risināšanā Kalnu Karabahā starp Azerbaidžānu un Armēniju, kā arī Piedņestrā.

 

Austrumu partnerība turpina kalpot par ilgtermiņa un mūsdienīgu modernizācijas formu ekonomikā. Ir nepieciešams pastiprināt tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības apjomus ES un Austrumu partnerības dalībvalstu vidū.
ES un Austrumu partnerības dalībvalstis vienojas par labas valsts pārvaldības, administratīvo reformu stiprināšanu, vienlaikus cenšoties izskaust korupciju, stiprināt pilsonisko sabiedrību, demokrātiju.

 

Samita dalībnieki vienojas stiprināt valsts institūcijas Ukrainā. Tāpat samita dalībnieki apņemas sniegt labas pārvaldības konsultācijas Gruzijai un Moldovai.

 

ES apsveic Moldovas, Gruzijas un Ukrainas pūliņus, cenšoties ar ES valstīm panākt bezvīzu režīmu

Rīgas deklarācijā nosoda Krimas aneksiju

28 Eiropas Savienības un sešas Austrumu partnerības valstis pēc ilgām diskusijām samita noslēgumā parakstīja kopīgu deklarāciju. Tās tekstā tostarp norādīts, ka Krievijas īstenotā Krimas aneksija bija „nelegāla”, un izteikts atbalsts visu Austrumu partnerības valstu teritoriālajai vienotībai.

Samita laikā tika apspriests kopienas un sešu Austrumu partnerības valstu attiecībās līdz šīm panāktais un tālākās perspektīvas.  

Deklarācijā ir uzsvērts ES atbalsts visu Austrumu partnerības valstu teritoriālajai integritātei, neatkarībai un suverenitātei, preses konferencē paziņoja Latvijas premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”).  

„Es uzskatu, ka Rīgas samitā mēs devām vēl vienu grūdienu uz priekšu dziļu un stratēģiski nozīmīgu Eiropas Savienības attiecību veidošanai ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Esmu pārliecināta, ka šodien samitā pārrunātais iezīmēs Austrumu partnerības politikas attīstības virzienus tuvākajiem gadiem, sekmējot stabilitātes, drošības, labklājības un demokrātijas nostiprināšanos Austrumu partnerības reģionā,” sacīja Straujuma.

Samita deklarācija vienmēr ir kompromiss, "bet es esmu apmierināta, deklarācija ir par sadarbību, tā nav vērsta ne pret vienu un ne pret ko", norādīja Straujuma.

Rīgas samita deklarācija apliecina, ka šīs stratēģiskās nozīmes attiecību tilts tiek būvēts ar lielu rūpību, ar iedziļināšanos katras valsts situācijā un noteiktību iet uz priekšu, ar katru sadarbības soli stiprinot attiecības, uzsvēra Straujuma.  

Straujuma pauda pārliecību, ka samits dod  jaunas iespējas “mums radīt apstākļus labākai mūsu iedzīvotāju dzīvei”. 

Premjere arī pauda, ka līdztekus politiskajām attiecībām viens no būtiskajiem faktoriem ir cilvēku kontaktu, sadarbības veicināšana. 

Dokumenti

ES Austrumu partnerības samita deklarācija

Lejuplādēt

74.5 KB

 

Moldovai jau ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību, bet Ukrainai un Gruzijai, kas bija cerējušas uz vīzu liberalizācijas procesa sākumu jau šajā samitā, vēl nāksies pagaidīt, jo vēl nav izpildīti visi nepieciešami kritēriji.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pauda cerību, ka abas valstis visu nepieciešamo izdarīs līdz šī gada beigām, un paziņoja, ka optimistiski raugās uz bezvīzu režīma ieviešanu nākamgad. Viņš norādīja, ka arī Eiropas Savienības valstu līderi uzsvēruši, cik šis process ir nozīmīgs, paužot, ka „politiskais noskaņojums” attiecībā uz šo jautājumu bija „atbildīgs, bet ļoti optimistisks.”

Ukrainas prezidents Petro Porošenko vēlāk solīja darīt visu iespējamo bezvīzu režīma iegūšanai.

(Video: EU2015.LV)

Bez skaidra signāla par "Eiropas perspektīvu" 

Trīs valstis, kas paudušas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā - Moldova, Gruzija un Ukraina - arī nesaņēma skaidru signālu par tā dēvēto Eiropas perspektīvu. Austrumu partnerības samita gala deklarācijā norādīts, ka tiek atzīta šo valstu eiropeiskā izvēle.

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks uzsvēra, ka Eiropas Savienības un partnervalstu sadarbība ir jāvērtē ilgtermiņā un sadarbība tiek stiprināta pakāpeniski.

„Eiropas Savienība ir partneris tālam ceļojumam. Mūsu partnerība, kā arī Rīgas samits nav par dramatiskiem lēmumiem vai milzīgu soļu speršanu uz priekšu. Nē, mūsu attiecības balstās uz brīvu gribu, cieņu un vienlīdzību. Un mūsu partnerība ies uz priekšu soli pa solim, gluži tāpat, kā tika uzbūvēta Eiropas Savienība. Caur konkrētu progresu tādās lietās kā tirdzniecība, enerģētika, transports, mobilitāte un reformas mūsu partnerība kļūs arvien ciešāka un piedāvās vislabākās perspektīvas Eiropai kopumā,” sacīja Tusks.

Attiecībā uz Armēniju un Azerbaidžānu deklarācijā atzinīgi novērtēts progress attiecībā uz dialogu par virzieniem, kādos turpmāk tiks veidotas attiecības ar Eiropas Savienību, bet Baltkrievijai izteikts atzinīgs novērtējums par tās ieguldījumu sarunu veicināšanā militārā konflikta atrisināšanai Ukrainas austrumos.

Tusks arī atzina, ka Azerbaidžāna samitā ierosināja pārskatīt līgumisku bāzi sadarbībai ar ES.  Viņš sacīja, ka Azerbaidžānas un Baltkrievijas pozīcija demonstrē, ka ir arī atsevišķa pieeja katrai no sešām Austrumu partnerības valstīm. Viņš gan uzsvēra, ka Azerbaidžāna ir apņēmības pilna stiprināt sadarbību ar ES.   

“Mēs apzināmies, ka mums nepieciešami jauni instrumenti ES un Austrumu partnerībai,” sacīja Tusks.  

Savukārt Straujuma intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka Krievijai nav izdevies ietekmēt Eiropas Savienības  Austrumu partnerības samita norisi Rīgā.

Viņa norādīja, ka par dažiem formulējumiem deklarācijā bija ilgstošas diskusijas, “bet šie vārdi tur ir un deklarācija ir pieņemta”.  Armēnija neformulēs savu īpašo viedokli par pieņemto deklarāciju, bet Baltkrieviju viens punkts daļēji neapmierina, atklāja Straujuma.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka pirmo reizi  bija relatīvi viegli panākt vienošanos ES ietvaros, bet bija daudz nopietnākas diskusijas ar sešiem Austrumu partneriem.  

 Nākamais samits paredzēts 2017. gadā.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena”  uzsvēra, ka  no samitiem un deklarācijām nevajadzētu gaidīt pārāk daudz, jo reālā darbība notiek ikdienā, un tur tendences ir dažādas.

Viņš atzina, ka Rīgas samits noslēdzies pietiekami veiksmīgi, deklarācijā nav sperti soļi atpakaļ, ir dota Eiropas perspektīva. Tagad Austrumu partnerība, kas bija  tehnokrātisks projekts, noķerta ģeopolitiskajās krustugunīs, un līdz ar to deklarācijā arī skaidri pausta ES nostāja, nosodot Krimas un Sevastopoles aneksiju.  

Sprūds arī norādīja, ka ikdienas darbā Austrumu partnerības valstīs būs svarīgs arī šo valstu iedzīvotāju atbalsts sadarbībai ar ES, pretējā gadījumā tā būs tikai diplomātiska vingrošana.

LTV raidījumam "Panorāma" Sprūds uzsvēra, ka lielais jautājums ir, kas notiks turpmākajos gados - ko vēl ES var piedāvāt Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Attiecībā uz iestāšanos ES, vispirms ir jānobriest, lai šīs valstis kļūtu par ES kandidātvalstīm - viņš pat pieļāva, ka, piemēram, Ukraina varētu būt pat desmitgades ilgi ES kandidātvalsts. Tāpat Austrumu partnerības valstīm ir jālemj, kur tās vairāk vēlas pieslieties - ES vai Krievijas radītajai Eirāzijas savienībai, jo uz abiem krēsliem nav iespējams sēdēt.

Ārvalstu žurnālistu ieskatā Rīgas samits nav nesis gaidīto

Austrumeiropas partnerības samits piesaistījis plašu uzmanību visā pasaulē. Samita norisi Rīgā atspoguļoja aptuveni 740 žurnālistu no vairāk nekā 40 valstīm. Žurnālisti no partnerības valstīm - Moldovas, Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas un citām - notikumiem seko ar īpašu interesi, taču atzīst - samits daudziem nesis vilšanos.  

Gruzijas televīzijas žurnālists Tengizs Gogotišvili vērtē, ka Gruzija izpildījusi daudzus mājasdarbus, lai arī praksē tuvinātos Eiropai, un Eiropas Savienības pretimnākšana bezvīzu režīma jautājumā varētu būt drosmīgāka. Taču, viņaprāt, jautājums acīmredzot neesot tikai par Gruzijas paveikto.

“Ir jautājums par politisko gribu. Un mēs šobrīd esam politiskās gribas upuri. Latvija, arī citi tiešām atbalsta Gruziju un Gruzijas pozīciju. Bet  šobrīd tas diemžēl nav 100% visu Eiropas Savienības dalībvalstu viedoklis,” pauda Gogotišvili.

Šī vilšanās atspoguļojoties arī statistiskas datos.

“31% no Gruzijas iedzīvotājiem varētu balsot par pievienošanos Eirāzijas Savienībai. Manuprāt, tā ir katastrofāla situācija, jo šie cilvēki ir noguruši gaidīt kaut ko no Eiropas Savienības un NATO. Viņi saka - mēs esam izdarījuši to un to, mums ir bijis karš, mēs esam cietuši grūtības, un šobrīd ir sajūta, ka Eiropa mūs ir pametusi,” sacīja  Tengizs Gogotišvili.

Par vilšanās sajūtu runā arī žurnālists no Ukrainas, “European Pravda” darbinieks Sergijs Sidorenko. Kā žurnālists, kurš regulāri seko Eiropas tēmām, viņš atzina, ka tādēļ nevajag krist izmisumā.

“Samits nav iepriecinošs. Nekādu īpašu notikumu nav un arī neplānojās. Bet zaudējumu arī nav. Teiksim tā - samits ir notikums, kas ir svarīgs, bet neatnesa nekādus panākumus Ukrainai. Turklāt Ukrainas vainas dēļ. Ukrainas dēļ,  jo galvenās mūsu gaidas bija saistītas ar vīzu atvieglojumiem vai vismaz faktu konstatāciju, ka Ukraina ir izpildījusi  mājasdarbus, lai to panāktu. Un ja neesam izpildījuši, paši vien esam vainīgi,” skaidroja Sidorenko.

No līdzšinējiem samitiem Rīgā esot lielākā Ukrainas žurnālistu delegācija. Arī pašā Ukrainā Eiropas tēmu atspoguļojot arvien vairāk. Agrāk neesot bijusi sajūta, ka Eiropas tematika skar vienkāršos ukrainiešus. Tagad vairojoties apziņa, ka Ukrainas iedzīvotājiem tas tomēr ir svarīgi. 

Baltkrievijas žurnālists Vasīlijs Malašenkovs tikmēr uzsvēra, ka Baltkrievijas kā starpnieka lomu un dalību partnerībā saredz tieši šajā kontekstā.  

“Neiet runa par izvēli starp Rietumiem un Austrumiem. Tā nav oficiāla pozīcija, tas ir mans viedoklis, kas izskan arī no varas, ka ir jāsaglabā labas attiecības ar visiem,” sacīja Malašenkovs.

Arī viņš pauda cerību, ka izdosies panākt liberalizāciju vīzu jautājumā ar Eiropas Savienību, un viņa ieskatā šajā ziņā samitā saņemtie signāli bijuši pozitīvi.

Samitā pulcējās ES un Austrumu partnerības valstu augstākās amatpersonas, lai pārrunātu partnerības programmas aktualitātes un izvērtētu panākto.  

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti