Pulkstenis pirms desmitiem rītā: Vērmanes dārzā Rīgas centrā soliņus sāk aizņemt atpūtnieki, plašās ziemciešu dobes apsmidzina laistītāji, bet ap ziedošo filadelfu krūmu puduriem ar trimeri rokās staigā parka dārznieks un reizē strādnieks Māris Rozentāls. Viņa ikdienas darba cēliens ir sācies septiņos.
“Mēs sākam dienu ar atkritumu vākšanu. Būtu labi, ja tas nebūtu jādara. Tas vien dažreiz paņem stundu pusotru, dažreiz divas. Dažreiz viņi uzskata parku par atkritumu izgāztuvi. Cilvēki vienkārši ir ļoti bezatbildīgi. Vasarā tas traucē darīt konkrētos tiešos pienākumus – laistīt, kopt,” stāsta Rozentāls.
Kad bezpajumtnieki izdzenāti un pārpildītās atkritumu urnas apkoptas, dārznieki var ķerties pie tiešajiem darba pienākumiem. Piecu strādnieku komandas atbildībā ir plaši Rīgas apstādījumi – centra teritorija no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam.
“Ļoti daudz darba, vienkārši nevar paspēt. Mēs par maz darbinieku šeit esam,” saka Rozentāls.
Rīgas apstādījumos vairāk nekā pusotra simta koku dižstādu un simtiem kvadrātmetru vasaras puķu šopavasar tika iedēstīts tāpēc, ka jau pērnajā gadā par stādu piegādēm bija noslēgti līgumi. Tādu līgumu nebija par nu jau bēdīgi slaveno Krišjāņa Barona ielu, kuras puķu kastu apstādījumus pilsētnieki pamanīja pēc tam, kad virkne jau bija gājusi bojā.
Nepiešķirtas naudas, precīzāk – sākumā apsolīta, bet pirms balsojuma no budžeta izņemta finansējuma dēļ Rīgas domes Mājokļu un vides departaments vienkārši aizlaida puķu kastes ar skujeņiem postā, neiestādot pavasara augus un nelaistot tur pārziemojušos.
Atbildīgā departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko līdz šim Latvijas Radio atteica tiešraides intervijas, tostarp neatbildēja uz zvaniem rītā, kad runāt ēterā bija piekritis. Par Barona ielas un citiem apstādījumiem runāt savā kabinetā viņš piekrīt: “Šogad mums bija ieplānots budžetā 215 000 [eiro]. Mēs jau saņēmām no apstādījumiem 91 600 un iztērējām jau 77 000. Vakar sagatavojām divus līgumus. Viens - aizvest podus, kas Krišjāņa Barona [ielā] un kuri daļēji nesmuki, bet daļēji smuki izskatās, bet nebija paredzēts, ka skujinieki tur būs. Pavasarī vajadzēja ziedus ielikt, vasaras vidū – ziedus, kuri nodzīvos līdz rudenim, un ziemai – skujinieki. Bet diemžēl nauda nebija piešķirta, kaut komiteja atbalstīja,” stāsta Aļeksejenko.
Vairākus tūkstošus eiro pašvaldība savam uzņēmumam “Rīgas meži” maksās par neglīto podu aizvākšanu un derīgo augu izstādīšanu savos mežos vai pilsētas apstādījumos, kā arī nolīgs uzņēmumu Barona ielas aizmirsto koku un krūmu kopšanai.
“Rīgas mežu” valdes loceklis Uldis Zommers šonedēļ Latvijas Radio apliecināja, ka līguma ar domes struktūrām nav: ““Rīgas mežiem” ir jāuztur četrās sezonās Rīgas sabiedrisko apstādījumu 116 objekti, ko Rīgas pašvaldība ar funkciju deleģējumu līgumu nodevusi mūsu pārziņā. Tas nenozīmē pilnīgi visus Rīgas apstādījumus. Arī pašai Rīgas domei ir vairākas struktūras, kas apsaimnieko sabiedriskos apstādījumus.”
Domei ir virkne struktūru, kas atbildīgas katras par savām dobēm. “Rīgas mežu” redzamākie pienākumi ir centrs ar Bastejkalnu, Esplanādi, Ziedoņdārzu, Vērmanes dārzu un Kronvalda parku, arī Uzvaras parks un Māras dīķis Pārdaugavā, kā arī vēl ap simt objektu.
“Rīgas dome daļēji nosedz šos izdevumus, dotējot apstādījumu apsaimniekošanu. Bet šogad šī dotācijas tiesa ir par 50% mazāka, salīdzinot ar pagājušo gadu. Naudiskā izteiksmē tas ir -1,2 miljoni no Rīgas domes puses. Šogad tas [dotācijas samazinājums] kļuva zināms neilgi pirms Rīgas domes budžeta apstiprināšanas. Tas kļuva zināms martā,” skaidro Zommers. Pienākumi gan nav sarukuši.
Kaut arī ir pašu domes uzņēmums, “Rīgas meži” nu trūkstošo naudu meklē savā makā citās nozarēs.
Zommers apgalvo, ka darbinieku algas domes solītās, bet neiedotās naudas dēļ nav nācies mazināt, lai gan arī par esošajām strādniekus atrast nevar, tāpēc palikušie ir pārstrādājušies.
Runājot par vēl gada sākumā solīto, bet īsi pirms budžeta pieņemšanas atņemto naudu, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko no “Gods kalpot Rīgai” savu atbildību nesaskata: “Mums komitejā īpašu diskusiju it kā nav. Visi saprot, ka darbs, ko dara “Rīgas meži”, ir acīmredzams, taustāms. Domē ir cita lieta. Ir liels filtrs, kas saucas “Finanšu departaments”.”
Domes finansistiem pirms budžeta pieņemšanas nācās strauji meklēt naudu, jo kompānija “Rīgas satiksme” paziņoja, ka bez papildu vismaz desmit miljoniem eiro tā bankrotēs. Tai iedeva 130 miljonus eiro.
Komitejas vadītājs Stepaņenko pēkšņi atņemto naudu arī izmanto kā argumentu Barona ielas aizlaišanai postā: “Mēs savu darbu esam izdarījuši. (..) Pirmkārt, tā bija sistēmiska kļūda. Tad, kas apstiprināja skaisto daudzmiljonu projektu, jau toreiz projekta attīstītājam un pasūtītājam – šajā gadījumā Satiksmes departamentam – bija jāpadomā, ka jārēķinās ar izdevumiem, kas ikdienā jāmaksā.”
Lai gan atzīst, ka ar apstādījumiem netiek galā jau pašlaik, Rīgai ir vērienīgi plāni apzaļumot Krasta ielu, kas šovasar tiek pie jauna seguma.
Par 70 tūkstošiem eiro tur grib iestādīt simt jaunu Latvijas ozolu, 30 bērzu un ap 6000 krūmu. Gan ierēdniecība, gan varas politiķi uzsver, ka kokaugi nākotnē prasīs mazāk rūpju, bet aizmirstībā tos neaizlaidīšot.
