Cik viegli tajā var pārvietoties cilvēki, kuri neredz? Un vai ir gaidāmi kādi uzlabojumi?
Aleksejs Volkovs ir gandrīz neredzīgs. Jau piecus gadus viņa acis un balsts ir uzticamais suns–pavadonis Serēna.
Aleksejs piekrita kļūt par brīvprātīgo eksperimentā, lai noskaidrotu, cik viegli neredzīgam cilvēkam ir pārvietoties Centrālajā dzelzceļa stacijā, veiksmīgi iegādāties biļeti un laikā iekāpt vilcienā?
Ar balto spieķi, ar ko Aleksejs pārvietojās iepriekš, šis salīdzinoši īsais maršruts prasītu daudz ilgāku laiku, jo orientēties nāktos pašam, taustot, kur ir soliņi, kur stacijas ēkas sienas un durvis.
Aleksejs meklē kasi, lai iegādātos biļeti. Bet abi ar Serēnu paiet kasei garām. Un tad griežas atpakaļ, līdz kasi izdodas sasniegt.
Eksperimenta secinājums – pārvietošanās ir grūta arī Aleksejam, kuram ir suns–pavadonis, un kurš stacijā nav pirmo reizi, bet patiesībā – samērā bieži. Aleksejs brauc ar vilcienu uz kursiem Jūrmalā un uz Jēkabpili, pie vecākiem.
"Pirms tām kasēm parasti bija veikaliņš vai kafejnīca, un Serēna bieži vien tur gribēja ienākt. Un es tāpēc pats arī sajaucu un viņai teicu, lai viņa tālāk iet uz priekšu," spriež Aleksejs.
Tā viņš skaidro, kāpēc pirmajā reizē sanāca nokļūdīties un paiet kasei garām. Nav nekādu orientieru, ne Braila rakstā, ne aptaustāmi, ne nepārprotami saklausāmi.
"Bieži vien ir jāprasa cilvēkiem, ko tu esi atradis, vai kā aiziet tur un tur," stāsta Aleksejs. Viņš atzīst, ka ir gadījies arī apmaldīties un nokavēt vilcienu.
Latvijas Neredzīgo biedrības centrālas valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais secina, ka Centrālajā dzelzceļa stacijā daudzas lietas prasās stipri uzlabot.
"Nav nevienas precīzas norādes, kurā vietā atrodas tieši tie mērķētie punkti, kas ir vajadzīgi. Pieņemsim, kases, peroni, ieejas stacijā. Tāpat, izejot no stacijas, ir priekšā liels laukums, kur patiesībā pazust var jebkurš."
Pašlaik Centrālās stacijas teritorijā ir būvlaukums, un būvnieki sola, ka tuvāko gadu laikā šajā jautājumā būs panākts liels progress.
Jauno projektu, pēc pabeigšanas, apsekos arī neatkarīgi eksperti, kas novērtēs tai skaitā vides pieejamību.
"Mums būs vadlīniju sistēma ārtelpās un iekštelpās, kur mēs paredzēsim visas galvenās kustības un kustības virzienus ar vadlīnijām un taktilajām joslām, lai neredzīgi cilvēki varētu orientēties. Arī vājredzīgiem cilvēkiem būs atsevišķi displeji, kas būs gan zemāk novietoti, gan ar lielāku burtu izmēru," sola būvsabiedrības "BERERIX" vadības grupas pārstāvis Andis Linde.
Tikmēr neredzīgie aicina parūpēties par daļu uzlabojumiem jau tagad, nokrāsojot spilgtākas dzeltenās līnijas pie iekāpšanas vilciena, kas vietām nav saskatāmas, kā arī vienmēr skaļruņos paziņot, kurš vilciens nupat ir pienācis.
