Stāvot Dzirnavu un Skolas ielas krustojumā, var novērot, ka vairākiem autovadītājiem šaurās brauktuves nav šķērslis, lai pa tām trauktos. Tas apdraud ne tikai gājējus, velobraucējus un ielu malās novietotos spēkratus, bet arī rada troksni. Lai galvaspilsētas centrs būtu drošāks, aktīvisti aicina vairākās ielās ieviest zonu, kurā varēs pārvietoties ne ātrāk par 30 kilometriem stundā. To iniciē Rīgas Centra attīstības biedrība, kurā uzskata, ka tādai zonai jābūt teritorijā starp Brīvības un Aleksandra Čaka ielu un Elizabetes un Bruņinieku ielu, taču minētās ielas neskarot.
„Pagājušajā gadā ierosinājām ieviest 30 kilometru ātruma ierobežojuma zonu tā sauktajā pilsētas klusajā centra daļā. Tādēļ loģiski un pašsaprotami liekas to ceļu turpināt. Mūsu vēlme, protams, būtu viss iekšējais centra dzelzceļa loks, lai tas tiktu noteikts 30 kilometru ātruma zonai, ieskaitot, piemēram, Brīvības vai Valdemāra, vai Aleksandra Čaka [ielu], bet, zinot, cik lēni un brīžiem pat grūti notiek izmaiņas pašvaldībā, mēs ejam pa gabaliņiem," skaidro organizācijas pārstāvis Ilmārs Millers.
Ko vajadzētu vēl šajā teritorijā ieviest? Vai tikai zīmes palīdzēs paaugstināt drošību?
"Tas, ko pierāda arī Eiropas pieredze, ir jāpārbūvē ielas un jāizbūvē tās tādā veidā, lai tur negribētos braukt ātrāk. Sašaurināti krustojumi, vairāk gājēju pāreju, paaugstināti krustojumi. Arī apzaļumojums. Arī tas to ielas telpu padara daudzā veidā lēnāku. Vairs negribas [ātrumā] ieskrieties,” norāda Millers.
Ieceri samazināt ātrumu pilsētas kvartālos atzinīgi vērtē satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Taču vienlaikus viņš uzskata, ka ierosme ir egocentriska, jo runa ir tikai par vienu pilsētas sektoru.
„Pirmkārt, uz Rīgu būtu jāskatās kā uz vienotu veselu organismu, kurā ir jāsadzīvo cilvēkiem arī no Pierīgas. Jānodrošina ļoti ērta, efektīva piekļuve visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai nebūtu šīs diskriminācijas pēc dzīves vietas,” uzsver Irbītis.
Lai satiksme būtu drošāka visā galvaspilsētā, Irbītis aicina ne tikai samazināt ātrumu galvaspilsētas kvartālos, bet arī veidot efektīvu maģistrālo ielu tīklu, jo pašlaik, lai kravas mašīnas nonāktu ostā, tām ir jāšķērso pilsētas centrs.
„Kamēr nav šī kopējā plānojuma, kamēr nav izveidota struktūra, kas ļautu pārsēsties no sava vieglā transporta uz sabiedrisko transportu, tikmēr visi šie ierosinājumi ir egocentriski,
vērsti uz kaut kādu viena punkta atrisinājumu, nevis uz situācijas uzlabojumu visā pilsētā," uzskata eksperts.
Uz satiksmes ierobežojumiem var paraudzīties ne tikai no drošības skatupunkta, bet arī, piemēram, kā tas ietekmēs pilsētas attīstību. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes dekāns profesors Uģis Bratuškins, līdzīgi kā Irbītis, uz Rīgu aicina raudzīties kā uz vienotu veselumu, sabalansējot intereses gan ar vietējiem iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.
„Tajā brīdī, kad pilsētas dažādu lietotāju grupu intereses sāk sabiezēt tik tālu, ka ir jāsāk dalīt prioritātes un kādai lietotāju grupai piešķirt prioritāti uz kādu citu lietotāju grupas rēķina, tad ir ļoti rūpīgi jāizskata arī kritēriji, kurās vietās, kādām lietotāju grupām tad šo prioritāti piešķirt. Rīgai, it īpaši Rīgas centram kopumā, pietrūkst tāda vienota redzējuma un konsekventu izpētes darbu, kad šādu atsevišķu aktivitāšu rezultāti tad tiek savilkti kopā. Ķeroties pie nākamajām aktivitātēm vai eksperimentiem, mēs varam paskatīties, kādi tad ir iepriekšējo aktivitāšu rezultāti,” norāda Bratuškins.
Runājot par biedrības iniciatīvu, pilsētas dzīvotspējai profesors risku nesaskata, jo tādās ielās kā Dzirnavu vai Tērbatas ielā intensīvās satiksmes laikā autovadītāji jau tā brauc ap 30 kilometriem stundā.
Taču tik un tā rodas jautājums, ja visā minētajā teritorijā atļautais ātrums būs samazināts, vai neradīsies sastrēgumi un tādā veidā arī vairāk izmešu? Speciālistiem domas dalās – Irbītis uzskata, ja tādās ielās kā Brīvības un Aleksandra Čaka ielā maksimālais ātrums nebūs mainīts, tad zonas ieviešana situāciju nemainīs. Turpretim profesors Bratuškins uzskata, ka, satiksmi palēninot, sastrēgumi var kļūt biežāki.
Šo jautājumu, visdrīzāk, izskata arī Rīgas domē, kurai biedrība ierosinājumu iesniedza mēneša vidū. Pagaidām atbildes no vietvaras nav, taču Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks („Jaunā Vienotība”) uz ideju raugās pozitīvi.
"Rīgai ir jāiet uz to, ka centrālajā daļā tiešām mēs virzāmies uz 30 kilometriem stundā. Mēs to esam darījuši pagājušajā gadā klusajā centrā, Grīziņkalnā, Āgenskalnā. To arī darīsim citās vietās. Šis konkrētais iesniegums šobrīd Satiksmes departamentā tiek vērtēts. Jautājums, vai visā posmā vai daļēji un kad, to es pašlaik nevaru atbildēt,” stāsta Pulks.
Pozitīva iznākuma gadījumā biedrības ierosinājums varētu būt realizēts, iespējams, pēc dažiem mēnešiem.
