Vienā no šādiem veikaliņiem, kas atrodas pašā Rīgas centrā, raidījumam pēc pulksten 22.00 izdevās iegādāties alkoholu līdzņemšanai, bet tikai ielietu glāzē.
Citā šādā veikalā arī notika alkohola tirdzniecība neatļautā laikā, turklāt tur jau tirgoja ne vairs glāzēs, bet pudelēs. Pārdevēja gan pircējiem prasa pudeli paslēpt zem virsdrēbēm.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis raidījumam atzina, ka pašvaldības policija pastiprināti uzrauga sabiedrisko kārtību pie šādiem bāriem, kur pulcējas cilvēki, bet ar kontrolpirkumiem un šādu vietu pārbaudi pēc pulksten 22.00 vairāk strādā Valsts policija, “bet arī Rīgas pašvaldības policijai plānā ir strādāt šādā virzienā”.
Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska uzsvēra, ka alkohola tirdzniecība līdzņemšanai pēc pulksten 22.00 nav atļauta un Valsts policija rīko plānotos reidus, lai pārbaudītu šīs prasības ievērošanu. Juridiskām personām par pārkāpumu draud sods no 70 līdz 1400 eiro
Kad Valsts policija konstatē pārkāpumu, šī informācija tiek nodota Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kas tālāk lemj, vai uzņēmumam anulēt alkohola tirdzniecības licenci.
VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes daļas vadītāja Ieva Liepiņa stāstīja, ka VID var piemērot administratīvo sodu un noteiktajos gadījumos anulēt izsniegto licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.
Kopumā par akcīzes preču aprites pārkāpumiem pērn licences anulētas vairāk nekā 180 uzņēmumiem. Taču daudzos gadījumos, kad šie uzņēmumi zaudē licenci un nedrīkst turpināt komercdarbību, tā saucamais diennakts bārs pēc kāda laika atsāk savu darbu tajās pašās telpās – un arī darbinieki un patiesie labuma guvēji ir tie paši, mainījies tikai uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs un formālais īpašnieks.
Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička atzina, ka “protams, situācijā, kad atsevišķi tirgotāji sistemātiski izvēlas pārkāpt šos noteikumus, viņiem būs priekšrocības pret tiem likumpaklausīgajiem tirgotājiem, kas ievēro šos noteikumus un netirgo alkoholiskos dzērienus līdzņemšanai”.
Viņš atzina arī, ka “šī problēma kopš likuma pieņemšanas tā arī līdz galam nav atrisināta un, iespējams, šeit jāmeklē tas cēlonis aspektā – ka iespēja izvairīties konkrētam tirgus dalībniekam, mainot savu identitāti, reorganizējoties un dibinot jaunas sabiedrības, ir daudz lielāka, nekā bailes tikt sodītam”.
Konkurences padomē norāda, ka nav viņu kompetencē meklēt robus alkohola aprites likumdošanā, taču viņi esot gatavi konsultēt Valsts ieņēmumu dienesta un iekšlietu sistēmas pārstāvjus, ja tie reiz sadomās sēsties pie sarunu galda, lai kopīgi izstrādātu likuma grozījumus, kuru mērķis būtu pārliecināt negodīgos komersantus par soda neizbēgamību.