Kā informēja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, SIA CMB ekspertuiesniegtā ekspertīze apliecina jau iepriekš veiktajās AS "Inspecta" tehniskajās atskaitēs konstatēto. Daļa no izbūvētajām tēraudbetona kolonnām un deformētās nesošās pārseguma sijas neatbilst Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Ekspertīzē norādīts, ka, ievērojot konstatētās kolonnu sieniņu deformācijas, veiktie kolonnu pārrēķini apliecina, ka kolonnu sākotnēji paredzētā nestspēja netiek būtiski ietekmēta. Tomēr, veicot kolonnu ģeodēziskos uzmērījumus, ir fiksēta kolonnu vertikalitātes neatbilstība, tādēļ projekta konstruktoram ir jāveic katras kolonnas novirzes izvērtējums un ar aprēķiniem jāpierāda to pastiprināšanas nepieciešamība. Ja izbūvēto kolonnu aprēķini liecinās, ka to nestspēja ir samazinājusies, tad konstruktoram jāsniedz risinājumi to pastiprināšanai.
Savukārt 18 pārseguma siju deformācijas pirmajā un otrajā blokā ir uzskatāmas par būtiskām, ir iespējami lokāli ēkas nestspējas zudumi, tādēļ eksperts rekomendē, ka nepieciešams veikt visu deformēto pārseguma siju pārbūvi. Atbilstoši eksperta sniegtajam viedoklim siju sieniņu deformācija, visticamāk, skaidrojama ar to, ka būvdarbu laikā kārbveida tērauda siju iekšpusē iekļuvis ūdens, kas negatīvas temperatūras rezultātā sasalis. Lokālos nestspējas zudumus rada arī siju metināto šuvju bojājumi.
Papildus ekspertīzē rekomendēts, ka arī vairākus dobtos pārseguma paneļus, kam deformācijas rezultātā atšķēlušies stūri vai plaisas skārušas nesošo stiegrojumu, nepieciešams nomainīt.
Tāpat eksperts norādījis uz vairākām citām neatbilstībām, kas apliecina, ka būvdarbi veikti nekvalitatīvi, tādēļ Rīgas būvvalde nosūtīs informāciju Latvijas Būvinženieru savienībai, kas ir tiesīga izvērtēt visu būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildīgo personu profesionalitāti un rīcību konkrētajā gadījumā.
Lai būvvalde sniegtu atļauju būvdarbu atsākšanai, būvprojekta autoram, pamatojoties uz ekspertīzes rezultātiem, jāizstrādā būvkonstrukciju un citu defektu novēršanas risinājumi, detalizēti paredzot, kā tiks risināta katra no neatbilstībām, uz ko norādījis eksperts. Pēcāk šiem defektu novēršanas risinājumiem jāveic neatkarīga eksperta ekspertīze. Tāpat būvvalde pasūtītājam jau ir norādījusi uz vairākām būvvaldē iesniegtās izpilddokumentācijas nepilnībām, kas jānovērš, lai varētu tikt atsākti būvdarbi.
Defektu novēršanas risinājumiem jāizstrādā arī darbu veikšanas projekts, kurā defektu novēršanai visām veicamajām darbībām jābūt atspoguļotām ļoti skrupulozi, paredzot, kādi tehnoloģiskie risinājumi ir veicami konkrētās konstrukcijas stiprināšanai, piemēram, lai nomainītu katru konkrēto pārseguma paneli.
Tikai pēc šo nosacījumu izpildes būvvalde varētu lemt par atļauju veikt tos būvdarbus, kas nepieciešami konstatēto defektu novēršanai.
Pirms visu būvdarbu turpināšanas atļaujas saņemšanas veiktos defektu novēršanas būvdarbus būs jāuzrāda būvvaldei. Tāpat būs nepieciešams uzrādīt arī defektu novēršanas būvdarbu dokumentāciju, lai būvvalde varētu pārliecināties par veikto būvdarbu kvalitāti un atbilstību autora paredzētajiem defektu novēršanas tehniskajiem risinājumiem.
Jau ziņots, ka konstatēto deformāciju dēļ kopš 11.februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību.
23.februārī darbu sāka ekspertu komisija, kas vērtē iespējamos risinājumus, lai varētu atsākt būvdarbus, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Viņa norādīja, ka ekspertu komisijas sastāvā strādā slimnīcas būvnieku - pilnsabiedrības SBRE - izvēlētais eksperts Aldis Grasmanis, slimnīcas izvēlētie eksperti no AS "Inspecta Latvia" un trešais - abu pušu pieaicinātais eksperts Artis Dzirkalis. Sīle skaidroja, ka, ņemot vērā Dzirkaļa profesionalitāti, viņu ieteica Latvijas Būvinženieru savienība.
Atzinums par objektā konstatēto deformāciju novēršanas pasākumiem Rīgas būvvaldē bija jāiesniedz līdz 1.aprīlim.
Šonedēļ Saeimas komisijas sēdē VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa izteicās, ka, balstoties uz Dzirkaļa atzinumu, daļu no Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa nāksies demontēt un pārbūvēt, norādot, ka citu korpusa daļu savukārt varēs atstāt tādu, kāda tā uzbūvēta.
Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja - minētajā atzinumā teikts, ka līdz šim uzbūvētais korpuss nebūs jānojauc, bet atsevišķas vietas būs "jāpielabo". Tāpat tieši būvnieks maksās par "būvelementu un dažu nesošo konstrukciju nomaiņu".
Tikmēr slimnīcas būvnieki norādījuši, ka jaunceļamā korpusa defektus iespējams novērst četru nedēļu laikā, bet publiskotie viedokļi par demontāžu un citiem veicamajiem darbiem ir ievērojami pārspīlēti, aģentūru LETA informēja pilnsabiedrības SBRE pārstāve Ilga Sokolova.
