De Facto

De Facto

De Facto

«ABLV Bank» 50 miljonu lietā kriminālprocess arī pret Berni

Rīgas būvvalde gadiem neierobežo telpu nelikumīgu izmantošanu

Rīgas būvvalde neaptur nelikumīgu telpu izmantošanu Andrejostā arī pēc publiskas uzmanības

Arī pēc publiski pievērstas uzmanības pirms diviem gadiem Rīgas pilsētas būvvalde turpinājusi pieļaut kluba “First Mir” un restorāna “Naples” darbību Andrejostā - ēkās, kuru izmantošana šim mērķim nebija atļauta un kur bija konstatēta patvaļīga būvniecība, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. 

Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījums “de facto” jau 2018.gada aprīlī stāstīja, ka šāda situācija turpinājusies teju 11 gadu garumā. Taču arī pēc tam biznesa īpašnieki, starp kuriem ir bijis arī agrākais “Rīgas satiksmes” konsultants Nordāls Meibergs, turpināja visu acu priekšā telpas izmantot. 

Kluba telpas – kādreizējā ostas darbnīca un tai blakus ierīkotā milzīgā, baltā telts -  beidzot gan nodotas ekspluatācijā 2019.gada maijā, taču restorāna būves joprojām nav legalizētas.

Rīgas būvvalde iespējamam sodam sarosījās tikai tagad pēc atkārtotas “de facto” intereses.

Līdz šim sodi bijuši salīdzinoši niecīgi, lai gan būvvalde varēja pat katru nedēļu par neatļautu ēku izmantošanu iekasēt līdz pat 10 000 eiro. Līdz šim sodi piemēroti tikai trīs reizes; visi 2015.gadā – no 2200 līdz 2700 eiro. 

Kluba ēka 2018.gadā nonāca Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzraudzībā un toreiz BVKB lika kluba darbību pārtraukt: līdz brīdim, kad būves būs nodotas ekspluatācijā, taču klubā turpināja notikt pasākumi. BVKB atzīst, ka kluba īpašnieks līdz tam neievēroja aizliegumu telpas izmantot. BVKB kontroles departamenta direktors Māris Demme skaidro: “Administratīvā sodīšana arī līdz šim brīdim vēl nav BVKB kompetencē. Un arī šajā gadījumā, kad tika aizliegta ekspluatācija un konstatētas šīs pazīmes [ka tiek ekspluatēts], tad atzinumu mēs arī nosūtījām tālākai rīcībai Rīgas būvvaldē.” 

Tikmēr restorāna ēka, kas joprojām ir Rīgas būvvaldes pārziņā, tā arī nav nodota ekspluatācijā, tomēr pats restorāns turpina netraucēti darboties.

Kad “de facto” par to stāstīja 2018. gadā, restorānam nebija arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas. Tagad ir. Lai to dabūtu, restorāns dokumentos pozicionēts kā mobilās ēdināšanas iestāde. Ja PVD atļaujas prasītu kā restorānam, būtu vajadzīgi dokumenti par to, ka ēka ir nodota ekspluatācijā.

PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītājas vietnieks Raimonds Tukišs norāda, ka dienestam nav tiesību teikt, kāda uzņēmējdarbības forma uzņēmējam būtu jāreģistrē.

“Kā viņš pozicionē, tā mēs arī reģistrējam,” saka Tukišs. Viņš piebilst: “Tā kā šeit būtībā tas ir pašvaldības lauciņš vai būvvaldes, kas nosaka šo, un viņiem arī būtu jāuzņemas atbildība par to, ka kaut kādi uzņēmumi strādā ēkās vai telpās, kura nav nodotas ekspluatācijā.”

Būvvaldē tagad saka, ka restorāna ēka 8. janvārī apsekota, konstatēts, ka restorāns darbojas, un 9.janvārī ierosināta administratīvā lietvedība, kurā lems par sodu. Tomēr apsekošana notika tikai pēc “de facto” intereses 2. janvārī. Savukārt restorāns šajā vietā ir vismaz no 2014. gada.

Būvvaldes vadītājam Ingusam Vircavam ir darba nespējas lapa, tādēļ viņš nevar komentēt situāciju. Savukārt būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Butāns norāda, ka būvvaldei nav tādas funkcijas - nodrošināt diennakts šī vai cita zemesgabala uzraudzību, un būvvalde nevar nolikt inspektoru diennakti apsargāt restorānu. Turklāt 2018.gada maijā uzņēmums esot sācis būves legalizācijas procesu, taču pagaidām visus vajadzīgo dokumentus neesot izdevies savākt.

“Un tādos gadījumos, kad mēs redzam, ka pārkāpējs labprātīgi cenšas izpildīt šo te administratīvo aktu prasības, būvvaldes pašmērķis nav sodīt,” piebilda Butāns. 

Gan kluba, gan restorāna īpašnieks ir Ivo Vasiļevskis. Viņš ir arī uzņēmumu “Latvijas nafta” un “East-West transit" dalībnieks. Vasiļevskis piekrita atbildēt tikai rakstiski.  

Vasiļevskis raksta, ka ēku līdz nodošanai ekspluatācijā, nemaz neesot izmantojuši – tikai telti. Noteikumi gan paredz, ka arī šādas teltis bez nodošanas ekspluatācija nedrīkst izmantot ilgāk par gadu. Savukārt par restorānu Vasiļevkis raksta: “Katrs uzņēmējs zina, cik ir nepieciešamas pūles, lai  biznesu uzceltu, bet cik viegli to var sagraut. Šobrīd, sadarbojoties ar Rīgas būvvaldi, veltām visas pūles, lai acīmredzamo transformētu uz papīra, vienlaikus nesagraujot viesiem tik mīļo restorānu.” Viņš turklāt skaidro, ka ēka ir nodota ekspluatācijā un esot lietošanai droša. Tiesa, ekspluatācijā tā savulaik nodota citiem mērķiem.

Vasiļevska ilggadējs kluba un restorāna biznesa partneris līdz 2019.gadam bija Nordāls Meibergs. “de facto” jau stāstīja, ka Meibergam bija konsultāciju līgums ar “Rīgas satiksmi” un viņš gatavoja dokumentāciju iepirkumam, kurā vēlāk uzvarēja “Gods kalpot Rīgai” biedra Aleksandra Brandava firma “Rīgas mikroautobusu satiksme”. Meibergs atteicās situāciju komentēt.

Rīgas domē atzīst, ka minētais klubs un restorāns nebūt nav vienīgas tāds gadījums Andrejostā. Rīgas domes priekšsēdētāja birojā sagatavotājā atbildē teikts: “Nepārliecinošā Rīgas pilsētas būvvaldes rīcība šo lietu sakarā visticamāk izskaidrojama ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja neizlēmību un iespējamo komunikāciju vai dotajiem solījumiem iesaistītajām pusēm, tomēr izvērstāku informāciju par lēmumu pieņemšanas gaitu pašlaik nav iespējams gūt sakarā ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava pārejošo darbnespēju.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti