Pavasarī publiskotajā Valsts kontroles ziņojumā par Rīgas brīvostas darbību veicamo uzlabojumu saraksts bija garš. Piemēram, lai pret visiem komersantiem, kas vēlas darboties Rīgas brīvostā, būtu līdzvērtīga attieksme, tika rosināts izstrādāt skaidru metodiku, pēc kuras rēķināt brīvostas teritoriju nomas maksas lielumu un nomas līguma garumu. Tāpat brīvostai jāievieš stigrāki kontroles rīki noslēgto līgumu tiesiskumam, dokumentētam un pamatotam finanšu izlietojumam un grāmatvedības uzskaitei, dienesta autotransporta izmantošanai, degvielas patēriņam un iepirkumiem. Toties pārvaldnieka un pārējo darbinieku algu aprēķināšanai jāievieš uz konkrētiem kritērijiem balstīta sistēma.
Uzlabojumu ieviešanas termiņš bija 1.oktobris. Kā stāsta brīvostas pārstāvis Viesturs Silenieks, virkne kritēriju un procedūru izdevies izstrādāt un daļu – arī ieviest. Piemēram, liels darbs esot ieguldīts ostas attīstības programmas realizācijas plānā un mārketinga programmā. Katru izstrādāto uzlabojumu sūtot izvērtēšanai Valsts kontrolē.
„Mēs esam paprasījuši Valsts kontrolei arī pagarinājumu, jo daudzas procedūras neesam paspējuši izstrādāt. Un vēl ir tā, ka nupat, pirms dažām dienām Valsts kontrole atsūtīja savu atzinumu par dažiem punktiem, kur vajadzētu vēl pilnveidot. Tā kā tas ir tāds darba process, kurš vēl notiek,” skaidro Silenieks.
Tomēr ne visiem ierosinājumiem brīvosta gatava piekrist. Piemēram, Silenieks pieļauj, ka prasību brīvostai atteikties no velkoņu pakalpojumu sniegšanas par labu privātajiem uzņēmējiem, Valsts kontrole pieņēmusi kāda politiskā spēka interesēs. Šim noteikumam brīvosta negrasoties piekāpties.
Tikmēr valsts kontroliere Elita Krūmiņa jau solījusi turpināt uzraudzīt darbības uzlabošanas procesu: „Mēs saņemsim šos Rīgas brīvostas pārvaldes sniegtos ieteikumus, bet no savas puses mēs noteikti viņus izvērtēsi. Iespējams, tā varētu būt pēcpārbaude, kad mēs ieradīsimies Rīgas brīvostas pārvaldē un pārbaudīsim, vai šie ieteikumi nav tikai formāli, vai tie tiešām ir ieviesti pēc būtības.”
Par izšķērdētajiem miljoniem, no kuriem vairāk nekā pusmiljons bija izmantots nelikumīgām prēmijām, dāvanām, kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudām un līdzīgām situācijām, Valsts kontrole pavasarī vērsās Ģenerālprokuratūrā. Ģenerālprokuratūra informāciju tālāk nodeva Valsts policijai, kas aprīļa sākuma ierosināja kriminālprocesu par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostā, un kopš tā laika pagājis precīzi pusgads. Policijā skaidro, ka izmeklēšana turpinoties, taču patlaban nav jaunas publiskojamas informācijas.
