Pārvākšanos uz jaunām telpām Rīgas bāriņtiesa plānoja vairākus gadus. Kopš aprīļa visas nodaļas ar aptuveni 140 darbiniekiem strādā Tērbatas ielā 69, kur agrāk atradusies Centra sākumskola.
Darbinieku kabineti izvietoti bijušo klašu telpās, kas, pēc kādas darbinieces stāstītā, ir bāriņtiesas darba specifikai neatbilstošas, jo regulāri jāstrādā ar ierobežotas pieejamības informāciju.
Bāriņtiesas darbiniece vēlējās palikt anonīma, un viņas balss ir mainīta:
''Tā atbildība būs uz darbiniekiem, ja tā informācija noplūdīs. Ja es rakstu kaut kādu sarunas protokolu ar savu klientu, kur tie visi klienta dati, tad, ja atnāk cits klients uz konsultāciju, viņš arī to visu var redzēt. Pat blakus sēdošā kolēģa klients arī to visu var redzēt.''
Maijā spēkā stāsies striktākas prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību. Datu valsts inspekcijā norāda, situācija, kad trešā puse noklausās, piemēram, bērna pratināšanu vai ieskatās darbinieka datorā, nav pieļaujama. Rīgas bāriņtiesā šādas prasības tagad grūti izpildīt, jo vienā kabinetā izvietoti pieci darbinieki. Adopcijas nodaļā strādā pa diviem, bet krietni mazākos kabinetos.
''Darbinieki nesēž pa vienam. Nav nekāds adopcijas noslēpums, ja atnāk uz konsultāciju jau esošais klients vai vienkārši uz konsultāciju, tad cilvēki dzird viens otra problēmas, jo viņi ir spiesti principā sēdēt mugura pret muguru. Tur pat nav nekādas personīgās telpas, ko nodrošināt.''
Par pārvākšanos uz konkrēto adresi pašvaldība lēma pērn novembrī. Par vienu miljonu eiro veica remontdarbus bāriņtiesas vajadzībām. Telpas gan aizvien nav nodotas ekspluatācijā, norāda bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle.
Intervijas dienā iekšpagalms atgādina būvlaukumu. Notiek darbs – lifta ierīkošana, lai bāriņtiesu padarītu pieejamu māmiņām ar bērnu ratiem un cilvēkiem ar invaliditāti.
''Cik bija maksimāli iespējams, skolas telpas tika pielāgotas mūsu vajadzībām,'' saka Ērgle. Aizgādības nodaļas kabinetos stikla sienas ir vien dažus metrus garas, telpu pilnībā nesadala.
Uz jautājumu, vai darbinieki ir apmierināti ar jaunajām telpām, atbilde ir noliedzoša, jo apdraudēta ir datu aizsardzība - ''nevari ar klientu runāt neko konfidenciālu, jo tad te viss skan''.
Adopcijas nodaļā sastaptā Dace stāsta - kolēģe devusies apsekošanā, lai viņa brīvi varētu runāt ar apmeklētājiem.
''Zināmā mērā es pats piedāvāju šo priekšlikumu pašvaldībai izskatīt. Mums liekas, ka šī vieta ir laba. Bāriņtiesas vadība, vadītājs un arī viņa vietnieki stāstīja, ka viņus tas apmierina,'' tagad saka Rīgas domes pārstāvis Oļegs Burovs.
Lai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija varētu doties pārbaudīt tieši telpas, darbiniekiem jāiesniedz rakstveida sūdzība, taču tādas nav bijis, saka inspekcijas par bāriņtiesām atbildīgā departamenta direktors Agris Skudra, viņš tikai esot dzirdējis ''šos stāstus par to, ka tas ir tā kā atvērtā tipa ofiss."
Tiesībsargs Juris Jansons intervijā Latvijas Radio atzina – šāda situācija viennozīmīgi rada bažas. “[Informācija] rosina domāt, ka kaut kas ir sasteigts un nepārdomāts,” sacīja Jansons. Turklāt tādējādi iezīmējas pašvaldības attieksme pret bērnu tiesību aizsardzību.
Tiesībsargs solīja pievērst uzmanību šim jautājumam un aicināt Bērnu tiesību aizsradzības inspekciju atbildīgi rīkoties.
