Aktuāli

Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš par KNAB atskaiti Saeimā

Aktuāli

Kristīne Lomanovska par iespējamām izmaiņām pensiju likumā

Rīgas bāriņtiesa - gadā no ģimenēm izņem ap 300 bērnu; aktīvākā ārvalstu adopcijā

Rīgas bāriņtiesa - gadā no ģimenēm izņem ap 300 bērnu; aktīvākā ārvalstu adopcijā

Latvijas Radio jaunākajā pētījumā par Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm īpaši izceļama Rīgas bāriņtiesa, kas katru gadu pieņem vairākus desmitus lēmumu par Latvijas bērnu nodošanu adopcijai ārpus valsts robežām.

Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti Latvijas Radio ir norādījuši, ka šo lēmumu pieņemšanā izšķiroša loma ir bāriņtiesas vadītājam Aivaram Krasnogolovam. Tieši Krasnogolovs vairākkārt izcēlies ar diskusijām par aizbildniecības statusa piešķiršanu tikai bērnu radiniekiem un citiem mēģinājumiem netieši ietekmēt adopcijas kārtību. Gada nogalē noslēdzas Krasnogolova otrais pilnvaru termiņš šajā amatā, un Latvijas Radio zināms, ka Rīgas pašvaldība labprāt uzticētu viņam šos pienākumus vēl nākamos piecus gadus.

Krasnogolovs Rīgas bāriņtiesu vada jau gandrīz 10 gadus

Aivars Krasnogolovs

2003. – 2006.gadā strādājis par vecāko referentu Tieslietu ministrijā, pēc tam bijis ministrijas juriskonsults.

2006.gadā sāk strādāt Rīgas bāriņtiesā par Juridiskās nodaļas vadītāju.

2008.gadā kļūst par bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un 2008.gada decembrī pirmo reizi uz pieciem gadiem ievēlēts par priekšsēdētāju

2013.gadā ievēlēts atkārtoti, opozīcijas partijām nepiedaloties.

Krasnogolovs ir valsts amatpersona, un 2016.gadā bāriņtiesā nopelnījis 34 074 eiro, liecina viņa valsts amatpersonas deklarācija. 200 eiro honorārs no bīskapa Sloskāna fonda.

Jurista Aivara Krasnogolova karjera Rīgas bāriņtiesā bijusi strauja. 2006.gadā Krasnogolovs bāriņtiesā sāka strādāt par Juridiskās nodaļas vadītāju, bet jau 2008.gadā bijis bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un tā paša gada nogalē pirmo reizi ievēlēts par bāriņtiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem. 2013.gadā Rīgas domes ārkārtas sēdē viņš pārvēlēts ar koalīcijas partiju atbalstu. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa no „Saskaņas” Krasnogolova paveikto vērtē atzinīgi:

''Ja viņš pats izteiks vēlmi palikt šajā amatā, jo tas ir ļoti smags amats, tad es domāju, ka mēs nemeklēsim citu kādu bāriņtiesas priekšsēdētāju. Viņš strādā pie visas likumdošanas par bērniem. Viņš strādā ļoti labi ar tiesībsargu, ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Galvenais, lai cilvēks neizdeg šajā darbā, jo ļoti, ļoti daudz visādi izaicinājumi ir.''

Latvijas Radio pētījumā par bāriņtiesām Rīga izceļas uz citu pašvaldību fona. Tā gada laikā ierosinājusi gandrīz divus tūkstošus jaunu lietu, kas ir stipri vairāk nekā citās bāriņtiesās, katru gadu no ģimenēm izņem ap 300 bērniem, un par šo aktīvo darbu arī alga Krasnogolovam galvastiesu pārāka par citiem kolēģiem. Jaunākā valsts amatpersonas deklarācija vēsta, ka par darbu bāriņtiesā viņš saņem vairāk nekā 2800 eiro mēnesī. Latvijas Radio bāriņtiesas priekšsēdētājs atklāj, ka darbu labprāt turpinātu, lai gan galīgais lēmums viņam jāpieņem vien aprīlī:

''Nu, pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka bāriņtiesas lēmumu kvalitāte ir stipri augusi, salīdzinot ar to, pirms es stājos amatā. Otrkārt, ātrums, ar kādu lēmumi tiek pieņemti, salīdzinot ar iepriekšējām reizēm.''

Par kvalitāti var diskutēt, jo Latvijas Radio „sistēmas bērnu” iepriekšējos ierakstos vēstīts par vairākām tiesvedībām starp bērnu vecākiem un bāriņtiesu:

Asociācijā ne vienmēr izprot Krasnogolova rīcību

Ar vairākkārtējiem mēģinājumiem vērsties pret aizbildņiem, kas bērnus Latvijā nav gatavi adoptēt, Krasnogolovs vedinājis domāt, ka bāriņtiesas varētu būt iespējamas ieguvējas no ārvalstu adopcijas. Tā teikt, aizbildņi neesot vēlami, jo kavējot adopciju. Bāriņtiesu darbinieku asociācijā norāda, ka kolēģiem neizprotama ir Krasnogolova rīcība, gadu no gada aktualizējot jautājumu, vai aizbildnība vispār nepieciešama.

''Es zinu, ka viņš ir Labklājības ministrijai rakstījis par to, ka, jā… tad, kad mēs pēdējo reizi arī valdē tikāmies, jo viņš vēlas izprast to atšķirību starp audžuģimeni un aizbildņiem. It kā nebūtu tas korekti, un mēs kā juristi zinām, kāda šī atšķirība ir. Es viņam neesmu personīgi pajautājusi, kāds bija šis mērķis,'' komentē asociācijas priekšsēde Aurika Zīvere no Smiltenes bāriņtiesas.

Rīgas bāriņtiesas uzmanības lokā ir 1591 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni (2016.gada 31.decembra dati).

No tiem audžuģimenē ievietoti 213, aizbildņa ģimenē - 1041, bet ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā - 337 bērni.

Te vietā atgādināt, ka tieši aizbildnībā esoši bērni ciemoties ārpus Latvijas nedodas un tikpat kā netiek adoptēti uz ārzemēm. Rīgas domes opozīcijas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas gan vēlētos sagaidīt aktīvāku darbu, meklējot bērniem mājas Latvijā.

Statistika rāda, ka vairākus gadus Rīgas bērni biežāk ģimenes atraduši ārpus valsts robežām nekā Latvijā. Un bāriņtiesas vadītāja nostājai šajos procesos ir ļoti liela ietekme.

Izņēmums ir 2016.gads. Deputāte Linda Ozola stāsta vairāk:

''Šeit es noteikti redzu arī, ka, piemēram, bāriņtiesa jau ilgus gadus dzīvo bez savas mājaslapas, 21.gadsimtā. Šis noteikti ir viens ļoti jaudīgs rīks, kā patiesībā uzrunāt cilvēkus, kā uzrunāt iedzīvotājus. Un tāpat savā e-vidē, piemēram, stāstīt par to, kādi mums ir tie bērni, kuriem ir nepieciešamas ģimenes.''

Jānorāda, ka Rīgas bāriņtiesa bieži organizē arī īpatnējus bērnu viesošanās braucienus uz Maskavu. Piemēram, vasarā bērnunama „Ziemeļi” audzēkņi devušies radio „Sputņik” organizētā braucienā, bet bērnunamu „Imanta” un „Vita” audzēkņi rudenī brauca ekskursijā uz Sarkano laukumu Maskavā. Labklājības ministrijā par šādiem gadījumiem neko nezinot. Kas attiecas uz ārvalstu adopciju, ministrs Jānis Reirs kritizē Krasnogolovu par mēģinājumiem nīdēt aizbildņu institūtu un publiski paustos izteikumus, ka ministrs labprāt parakstot katru adopciju uz ārzemēm. Izvēles iespējas neparakstīt esot ļoti ierobežotas. Jau vairākus termiņus Krasnogolovs darbojas arī Bāriņtiesu asociācijas valdē. Bijusī ilggadējā asociācijas prezidente Baiba Meldere kolēģi raksturo kā zinošu, kurš labprāt arī citus konsultējot. Jāatzīmē, ka tieši pieminēto konsultāciju dēļ pērn asociācija skatījusi arī kādu Krasnogolova ētikas pārkāpumu.

Gatavojot šo materiālu, situāciju komentēja nu jau bijusī Bērnu inspekcijas amatpersona Valentīna Gluščenko: ''Domei jau uz šo brīdi būtu jābūt komplektam, ko vērtēt, vai viņš turpmāk varētu pildīt pienākumus. Runa ir par to, ka viņš konsultēja vienu fizisku personu tajā brīdī, kad tika konstatēts, ka šī fiziskā persona ir organizējusi nelegālu bērnu vasaras nometni.''

Jānorāda, ka bāriņtiesu vadītāji Latvijā parasti amata vietu ieņem vairākus termiņus pēc kārtas. Esot ap desmit tādu priekšsēdētāju, kas savus pienākumus pilda kopš pirmās bāriņtiesas darbības dienas. Tāpēc pirms dažiem gadiem grozīts likums, kas paredz, turpmāk pārvēlot bāriņtiesas sastāvu, ņemt vērā uzraugošās inspekcijas rekomendācijas. Rīgai bērnu tiesību aizsardzības jomā ir īpaši svarīga loma. Krasnogolovs līdz šim baudījis pašvaldības uzticību, tomēr neoficiāli izskan šaubas no vairākiem bāriņtiesas sadarbības partneriem par viņa piemērotību šim augstajam amatam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti