Par to, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam arī nākamos septiņus gadus «ātrās palīdzības» un šoferu pakalpojumi Rīgai jāgādā ārpakalpojumā, vēl iepriekšējā valdība nolēma augusta beigās. Tāpat kā pašlaik arī toreiz valdību vadīja Laimdota Straujuma («Vienotības»), turklāt viņa pildīja arī veselības ministres pienākumus.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzreiz septembrī izsludināja iepirkumu, 52,5 miljonu eiro vērtā septiņgades līguma pretendentiem liekot pieteikties lielā steigā – līdz 13.oktobrim. Ja neiejauktos iepirkumu uzraugi, sākotnējās prasības varētu izpildīt tikai pašreizējais uzņēmums «Rīgas sanitārā transporta autobāze». Vedot pacientus, tas ik gadu nopelna no miljona līdz gandrīz trim miljoniem eiro.
Drīz pēc konkursa izsludināšanas «Vienotības» kasi papildinājuši vairāki dāsni ziedojumi no uzņēmējiem, kas «ātrās palīdzības» pakalpojumus Rīgai sniedz pašlaik.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja dati, septembrī 2000 eiro «Vienotībai» pārskaitījis «ātrās palīdzības» uzņēmuma vadītājs un lielākais akcionārs Adigjozals Mamedovs. Tādu pašu summu ziedojis uzņēmuma valdes loceklis Uldis Villers, savukārt cits valdes loceklis Orlando Rozens «Vienotībai» pārskaitījis divarpus tūkstošus eiro.
Kāpēc pēkšņi visi trīs izlēmuši ziedot «Vienotībai», uzņēmēji komentēt negrib.
Partijas «Vienotība» vadītāja Solvita Āboltiņa noliedz ziedojumu saistību ar partijas ministru nostāju, ka «ātrās palīdzības» mašīnas jāpērk ārpakalpojumā.
««Vienotībā» nekad nav izmantota metode, ka par sadarbību ar uzņēmējiem tiktu prasīti ziedojumi partijai,» saka Āboltiņa.
Arī viņai pašai ir pārliecība, ka labāk pakalpojumus pirkt no uzņēmēja. Uz jautājumu, kā vērtē faktu par uzņēmēju ziedojumu drīz pēc iepirkuma izsludināšanas, Āboltiņa atbild – tas jāvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas uzrauga šādas situācijas.
«Vienotība» pagaidām nepiekrīt veselības ministra Belēviča ierosinājumam konkursu tā finālā pārtraukt. „Visu cieņu veselības ministram, bet ministri šodien nobalsotu pret jums, ja liktu tagad uzreiz bassojumu,” tā valdības vadītāja Straujuma konstatēja pēc vairākkārtējiem sava partijas biedra finanšu ministra Jāņa Reira izteikumiem. Argumentējot, kāpēc mašīnu iepirkumu nevajadzētu pārtraukt, Reirs lietā lika pat Latvijas kā ES prezidējošās valsts statusu.
Uzņēmējs Mamedovs gan cenu diktē jau pašlaik, jo valsts par «ātrās palīdzības» mašīnām maksā būtiski vairāk, nekā sākotnēji salīgts. Tā pārbaudē secinājusi Valsts kontrole, kuras vadītāja Elita Krūmiņa Saeimas revīzijas komisijas deputātiem slēgtā sēdē pauda savas bažas: ‘Mēs konstatējām, ka ir ļoti būtisks šo izmaksu pieaugums. Tad konstatējām, ka ir vāji veicies ar šī līguma uzraudzību, jo ir pieļautas dažas atkāpes no līguma privātās kompānijas, kas sniedz pakalpojumu, interesēs.”
Saeimas revīzijas komisija vienprātīgi lēma, ka aicinās Ministru kabinetu mainīt domas un akceptēt Veselības ministrijas ierosinājumu 52 miljonu eiro konkursu pārtraukt. Tā vietā ieteikts, ka arī Rīgai mašīnas pērk pati valsts tāpat, kā tas pašlaik sekmīgi notiek reģionos.
