4. studija

Liepas noziedējušas, stropi no LTV jumta atgriežas Tīnūžos

4. studija

Saldējuma pārdevēji cīkstējas par ienesīgāko vietu

Kur ir Ķengaraga centrs?

Rīgas apkaimju vēsture - kur ir Ķengaraga centrs?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Gadu gaitā Rīgas rajons Ķengarags ir piedzīvojis dažādas pārvērtības, taču tas glabā arī nemainīgas vērtības. Vēsturiski Ķengaragu veidojuši divi mikrorajoni, savukārt mūsdienās tas no rajona partapis par Latgales priekšpilsētas apkaimi. LTV raidījums “4. studija” centās noskaidrot, kur tad ir  Ķengaraga centrs.

Ķengaraga iedzīvotāju domas par to, kur meklējams īstenais rajona centrs, dalās. Vieni saka – pie bijušā kinoteātra “Maska”, “garajiem veikaliem”, pie tirdzniecības centra “Dole” vai pie tirgus.

Ķengaraga dzīvojamais rajons pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radās bezmaz vai tukšā vietā, kur bija mazstāvu izkliedēta apbūve, un arhitekti atbilstoši tālaika plānošanas principiem sadalīja lielo Ķengaraga rajonu divos mikrorajonos.

“Ķengaragam ir vairāki centri. Ķengaraga attīstība sākās starp Daugavu un Maskavas ielu, šī šodien, kā mēs redzam, ir iecienīta atpūtas vieta. Teritorija ir sakopta, bet tās attīstība ir tāda nezināma. Tālākajā plānā ir mikrorajona centrs, kur savulaik bija veikali, sabiedriskie pakalpojumi, biliotēka, šis tas ir saglabājies,” stāstīja arhitekts Jānis Lejnieks.

Ir arī Ķengarags Nr.2, tas ir Ķengarags, kas ir starp Maskavas ielu un dzelzceļu. Toreizējais mikrorajona centrs bija slavens ar zīmolu restorāns “Ščecina”. Šodien tas ir vienkāršs lielveikals pat bez kāda zīmola.   

Ķengaraga seja pēdējo 70 gadu laikā būtiski nav mainījusies – galveno apbūvi šeit joprojām veido bloku mājas, kuras savulaik kā jebkura jauna būve bija uzskatāmas par iekārojamu dzīvesvietu, tomēr laiki un vērtības mainās.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko stāstīja, ka šīs mājas tika būvētas lielo rūpnīcu strādniekiem, “tādā veidā tapa šie mikrorajoni, kur tika dislocēti lielākā daļa rūpnīcu strādnieku”.

“Šīm mājām kalpošanas ilgums normatīvajos aktos ir noteikts 60-70 gadi, līdz ar to atbilstoši aktu prasībām mēs redzam, ka kalpošanas ilgums tuvojas nobeigumam. Ja runājam par māju tehnisko stāvokli, tad pārsvarā māju tehniskais stāvoklis ir normāls, tās kalpos vēl diezgan ilgi, mēs varētu runāt par māju morālo nolietojumu, ne fizisko, jo dzīvoklīši ir ar mazu platību, mazas virtuves, ļoti šauras inženierkomunikāciju telpas, līdz ar to tas morālais nolietojums reizēm pat spēlē lielāku lomu,” sacīja Mutjanko.

Šaurajos Ķengaraga vienistabu un divistabu dzīvoklīšos daļa iemītnieku šeit mājo kopš pirmsākumiem, daudzi dzīvokļus mantojuši, savukārt bijušās darbavietas lielajās rūpnīcās ir zudušas.

Ķengaragā bija vēsturiski Kuzņecova slavenā porcelāna fabrika, padomju laikos tā bija Rīgas porcelāna rūpnīca; arī “Kvadrāts”, vēlāk “Sarkanais kvadrāts”. Šodien šeit ir daļa ēku pamestas, daļa tiek izmantota dažādiem birojiem un citiem nolūkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti