Rīgā kopš maija darbojas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kurā sabiedrība var vērsties ar dažāda veida jautājumiem un saņemt pakalpojumus. Jaunais centrs izveidots, likvidējot izpilddirekcijas un pārveidojot Apmeklētāju pieņemšanas centru. Lai nodrošinātu efektīvāku sadarbību ar apkaimēm, galvaspilsēta ir sadalīta piecās teritorijās – centrs, Āgenskalns, Teika, Maskavas forštate un Bolderāja. Katrā punktā ir koordinators, kurš atbild par savu apkaimju iedzīvotāju interesēm, uzklausa tās un tālāk sadarbojas ar pašvaldības institūcijām, lai problēmu atrisinātu.
Jaunizveidotās iestādes direktora pienākumu izpildītājs Raivis Knoks sistēmas reorganizāciju uzskata par lielu notikumu. Tagad pašvaldība ar sabiedrību sadarbojas daudz ciešāk.
"Arī uzsvars ir uz proaktīvo rīcību. Koordinators nesēž pie galda un negaida, kad kāds atnāks, bet viņa uzdevums ir iet pie biedrībām, iet pie apkaimju iedzīvotājiem un uzrunāt viņus uz vietas," stāstīja Knoks.
Knoka teikto papildināja Āgenskalna punkta koordinatore Aija Lilienfelde, paužot, ka centra un apkaimju iedzīvotāju sadarbība norit raiti, pateicoties sociālajām platformām, kurās institūcija publicē aktuālu informāciju un kur rīdziniekiem ir iespēja izteikt savu viedokli.
Apkaimju iedzīvotāju centrs lielus darbus šogad neplāno veikt, jo tiem nav pietiekama finansējuma. Teikas punkta koordinatore Daiga Mežale skaidroja, ka apkaimēs tagad veic tikai teritoriju sakopšanu, piemēram, nopļauj zāli. Savukārt apjomīgi darbi, kas pašvaldības šā gada budžetā nav iekļauti, pagaidām netiks realizēti. Tomēr sabiedrības vēlmes centrs neaizmirst.
"Mūsu uzdevums ir kontrolēt, lai šīs ieceres nekur nepazūd. Iestādes, plānojot nākamā gada darbus un prasot finansējumu nākamā gada budžetā, tad ņem vērā šīs ieceres," skaidroja Lilienfelde.
Atzinīgus vārdus jaunajai sistēmai veltīja Teikas apkaimes biedrības vadītāja un Rīgas domes deputāte Selīna Vancāne no "Par!/Progresīvie". Viņa norādīja, ka problēmjautājumus ar apkaimes centru var pārrunāt operatīvi.
"Viņi darbojas tikai mēnesi, bet mēs jau esam gan uzrunāti, gan sadarbojušies, gan arī tikko paņēmām apkaimē apzaļumošanai puķītes un arī ar pašvaldības policiju tikāmies," sacīja Vancāne.
Katra centra punktam pārraudzībā ir vairākas apkaimes, piemēram, Bolderājas centrs rūpējas par sešām teritorijām, bet Āgenskalna – par 18. Vancāne uzskata, ka apkaimju koordinatoru skaits ir pārāk mazs, lai arī turpmāk varētu uzklausīt visu iedzīvotāju intereses. Tāpēc vēlāk, iespējams, vajadzētu palielināt koordinatoru skaitu.
Līdzīgās domās ir arī Āgenskalna apkaimes biedrības pārstāvis Oto Ozols, norādot, ka iestādei tagad ir ļoti liela slodze. Savukārt Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis Māris Jansons atzina, ka esot bijuši gadījumi, kad koordinators nav bijis pietiekami kompetents, lai uzreiz varētu atrisināt kādu problēmu.
"Cilvēki gribētu, lai viņi atnāk, pasaka un viss ir izdarīts, bet kaut kādā daļā koordinatori varēs droši vien izdarīt, bet kaut kādā daļā tas nebūs tik viegli," teica Jansons.
Savukārt, lai attīstītu apkaimju biedrības un lai veicinātu aktīvāku iesaisti pilsētas labiekārtošanā, Rīgas domes komitejā ir atbalstīts projekts, kas vienai biedrībai gadā paredz piešķirt līdz 1000 eiro.
