Ministrijas norāde uz nepieciešamību līdz 2027. gadam atteikties no malkas krāsnīm radījusi neizpratni iedzīvotājos, uz kuriem attieksies šis noteikums. Galvenokārt jau tādēļ, ka apkures sistēmas nomaiņa ir dārga.
Āgenskalna apkaimes biedrības priekšsēdētājs Rolands Kārkliņš ir pārliecināts, ka gaisa piesārņojums ir jāmazina, tomēr norāda, ka šobrīd iedzīvotājiem nav skaidrs, kā šis ierosinājums varētu izskatīties praksē.
Nav saprotams, kāpēc jāierobežo tieši malkas apkure, ir daudz neskaidrību arī par to, kā to varētu realizēt, vai iedzīvotājiem būs pieejams atbalsts sistēmas nomaiņai, un ko darīt tiem iedzīvotājiem, kuriem ir vēsturiska malkas apkure un viņi vēlas to atjaunot – neskaidrības uzskaita Kārkliņš.
Čiekurkalna apkaimes attīstības biedrības vadītājs Kaspars Spunde uzskata, ka malkas krāsnis nebūtu jāaizliedz. Viņš arī norādīja, ka šobrīd iedzīvotāji par šādu ierosinājumu nav dzirdējuši.
Viņaprāt, koka ēkām ar malkas apkuri ātri pāriet uz citu sistēmu “gandrīz neiespējami” gan ekonomisko apstākļu dēļ, gan praktisku šķēršļu dēļ – piemēram, ne visur ir iespēja pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, norādīja Spunde.
Alija Turlaja no Sarkandaugavas attīstības biedrības norāda, ka ilgtermiņā šāds risinājums nebūtu slikts, tomēr ir jāvērtē, vai iedzīvotāji var atļauties šādu apkures sistēmas nomaiņu. Turlaja arī uzsvēra, ka ir daudz citu, lielāku gaisa piesārņojuma avotu.
“Vai tiešam malkas apkure ir tā, kas sastāda lielāko daļu, kā dēļ Rīgā ir slikta gaisa kvalitāte? Vai tā nav rūpniecība vai satiksmes organizācija?” vaicā Turlaja.
Tāpēc jautājums, vai “šeit nebūs šaušana pa zvirbuļiem”, neskatoties uz lielākiem gaisa piesārņojuma avotiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola piebilst, ka rīcības plāna izstrādē iesaistītas arī citas ar finanšu un veselības aprūpi saistītas iestādes.
Viņa skaidro būtību šim rīcības plānam, kurš ietver punktu arī par malkas krāšņu ierobežošanu, – Latvijai ir starptautiskās saistības samazināt gaisa piesārņojumu, un tas ir arī iedzīvotāju veselības jautājums, jo vairākās pilsētās ir konstatēts paaugstināts putekļu daļiņu līmenis, kas negatīvi ietekmē veselību, kas savukārt noved pie zaudētām darbaspējām.
Bet šis ir priekšlikums, kas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, VARAM gaida atzinumus no institūcijām. Un mērķis ir ierobežot “vecu un standartiem neatbilstošu apkures sistēmu izmantošanu mājsaimniecībā”, skaidro Ozola.
Ozola norāda, ka, ja arī šis priekšlikums tiks īstenots dzīvē, nevienam neko ar varu vismaz pagaidām nav plānots aizliegt. Doma ir ar dažādām privilēģijām iedzīvotājus mudināt lietot videi draudzīgākas alternatīvas, piemēram, pašvaldības varētu piemērot mājokļa nodokļa atlaides mājām, kas atsakās no malkas apkures.
Latvijas Radio devās uz Bieriņiem un vaicāja šīs apkaimes iedzīvotājiem, ko viņi domā par šādu iniciatīvu. Viedokļi ir dažādi. Kāda iedzīvotāja ieceri vērtēja kā “ne pārāk saprātīgu, ņemot vērā apkures izmaksas”. Ja gribētu ierobežot malkas apkuri, būtu jāsniedz atbalsts gāzes apkures ievilkšanai, jo tā ir ļoti dārga.
Cita iedzīvotāja ieceri atbalstīja, viņasprāt, varētu pāriet uz saules baterijām, varbūt izmantot elektrību apkurei. Arī kāds vietējais iedzīvotājs pensionārs pauda bažas par izmaksām.
Ministrijas pārstāve Alda Ozola uzsver, ka šis ir tikai ierosinājums, viņa arī paredz, ka regula, ja arī tiktu pieņemta, neattiektos uz tādām malkas krāsnīm, kas tiek kurinātas retu reizi, ziemas vakaros noskaņas radīšanai vai uz tādām ar malkus kurināmām pirtīm pilsētās, kuru esot maz un arī tās netiek izmantotas regulāri.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas Izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka malkas apkures ierobežošana ir nevietā. Iecere pašvaldībām uzskatīt visas krāsnis un kontrolēt to emisiju daudzumu nozīmēs birokrātijas pieaugumu. “Mēs neredzam jēgu, ko no tā iegūs,” sacīja politiķis.
Tāpat neesot redzama jēga likt iedzīvotājiem mainīt malkas krāsnis. “Mūsu ieskatā ir citi virzieni, kuros jēga paskatīties un kur varētu dabūt lielāku efektu. Fokuss uz malkas krāsnīm ir nevienā, un nav saprotam jēga, ko no tā iegūs. Sarežģījumi viennozīmīgi būs visās pusēs,” sacīja Valainis.
