Pīkstēšana Rīgas 1. slimnīcas gaitenī liecina, ka pārvietojas elektroskūteris. Tā braukšana nerada skaņu, tādēļ šādi signāli ir vienīgais, kas var pievērst apkārtējo uzmanību. Pacientu pārvietošanas ierīce ir kompakta, tā ir ķiršu sarkanā krāsā, un tai ir mazas, pelēkas riepas, divi sēdekļi – sanitāram un pacientam, kā arī groziņš, kurā novietot pārvietojamā pacienta personīgās mantas.
Pacientus pārvadāt nevar kurš katrs. Pirms tam ir jāiziet speciāla apmācība. Šo apmācību ir izgājusi arī Rīgas 1. slimnīcas 6. nodaļas virsmāsa Zane Zālīte. Viņa skaidro, ka pārvadāti tiek tikai tie pacienti, kuriem pārvietošanās patiesi sagādā problēmas.
“Kritēriji, pēc kuriem mēs izvērtējam, kurus pacientus pārvadāt: pacienti, kuriem ir daļēji kustību traucējumi. Vairāk ir veciem cilvēkiem, kuriem ir grūtības pārvietoties lielus gabalus, jo stacionārs ir sadalīts pa diviem koridoriem un no viena koridora pārvietoties uz otru ir salīdzinoši tālu. Un veciem cilvēkiem ir vieglāk, ja viņus iesēdina elektroskūterī un nogādā tur, kur vajag.
Šie skūteri atvieglo darbu mūsu aprūpes personālam, jo viņiem nav jāpielieto fizisks spēks, lai viņus pārvadātu.
Gadās arī tā, ka ir vairāki pacienti dienā, kuri jānogādā, un ir vairāki izmeklējumi. Nav tā, ka viens,” stāsta Zālīte.
Šos skūterus slimnīca uz diviem gadiem saņēma vēl pērnā gada nogalē. Tie slimnīcai piešķirti Starptautiskā “BSR electric” projektā. Tas savukārt saņēmis Eiropas Savienības INTERREG sadarbības programmas finansējumu. Projekta mērķis ir veicināt e-mobilitāti. Šī projekta noslēgums vēl tik drīz nav gaidāms, un skūteru izvērtēšanai vēl ir laiks.
Tomēr jau tagad Zane Zālīte jūt atvieglojumu ikdienas darbos un skūteru sniegto atbalstu novērtē: “Viņi noteikti gribēs dzirdēt mūsu atsauksmes, atskaites, cik tas bija lietderīgi, un es domāju, ka to varētu attīstīt kaut kā tālāk. Pašlaik ir slikts laiks, un mēs pārvietojamies tikai pa slimnīcas iekštelpām, bet ir arī tā, ka ir daudz izmeklējumu blakus korpusos, un tur ir jāpārvietojas pa āru. Tiem pašiem cilvēkiem, kuriem ir grūti pārvietoties, viņiem ērtāk būtu, ja viņus pārvadātu ar elektroskūteri.
Es domāju, ka ilgtermiņā būtu iespējams tos izmantot.”
Projektā izvēlēta Rīgas 1. slimnīca un Jaunciema kapi. Tas darīts, jo meklētas vietas, kurās parasti ko tādu neizmanto, lai varētu vērtēt, kā e-mobilitātes risinājums atvieglo darbu nestandarta vietās.
Par skūtera uzdevumiem slimnīcā stāsta Rīgas enerģētikas aģentūras direktora pienākumu izpildītājs Timurs Safiuļins: “Projekta ietvaros ir ideja izmēģināt, lai pārvadātu pacientus un medikamentus, jo 1. slimnīca ir diezgan liela teritorija un pārvadāt cilvēkus ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir diezgan ērti un aktuāli. Divus gadus ir nodrošināta skūteru izmantošana, lai redzētu, cik efektīvi tie ir un kā to izmantošana atvieglo ikdienas darbus, un vai šādu praksi varētu turpināt.”
Virsmāsa Zane Zālīte paņem skūtera atslēgas un aicina doties nelielā izbraucienā pa slimnīcas gaiteņiem. Brauciena laikā viņa min arī nepilnības skūtera izmantošanā: “Tas mīnuss ir tāds – piemēram, [vienas] durvis veras vaļā un citas durvis veras vaļā, un var sanākt negadījums. Ir tā, ka mēs no šejienes varam aizbraukt līdz nodaļai, bet izmeklējumu kabinetos durvis ir šaurākas un tajās [iebraukt] nevar. Principā ir kabineti, kuros, ja labi grib, var iekļūt, bet tas lēnāk jādara. Tāpēc tos pacientus, kuriem ir grūti pārvietoties, mēs vedam sēdratos, jo ar tiem mēs varam pa pašām durvīm ievest. Cilvēkus, ko mēs pārvietojam, viņi paši var pārvietoties, bet viņiem ir grūti. Tāda tā izlase.”
Lai arī skūteris nevar piekļūt visām vietām, kur pacienti ar kustību traucējumiem jāved, tas tomēr ir liels palīgs māsiņu un sanitāru darba ikdienā.
Tāpat tas atvieglo cilvēku ar kustību traucējumiem un vecāku cilvēku pārvietošanos slimnīcas teritorijā, norāda Zane Zālīte. Viņa arī secina, ka divi skūteri slimnīcai ir pilnīgi pietiekoši. Skūterus vēl ir laiks vērtēt un pētīt, lai, projektam noslēdzoties, varētu saprast, vai tādus slimnīca vēlēsies izmantot arī turpmāk.
