Rīgai tiecoties pēc bezatkritumu pilsētas statusa, iedzīvotājiem atkritumi būs jāšķiro centīgāk

Lai straujāk un veiksmīgāk virzītos bezatkritumu stratēģijas un aprites ekonomikas ieviešanas virzienā, Rīgas dome oficiāli izteikusi interesi kļūt par bezatkritumu jeb "zero waste" pilsētu. Ne tikai Rīgai, bet arī 11 tuvākajām Pierīgas pašvaldībām jādomā par ilgtspējīgāku pieeju atkritumu apsaimniekošanā, jo to izmantotā atkritumu poligona "Getliņi" ietilpības griesti varētu tikt sasniegti ātrāk, nekā iestāsies Eiropas direktīvu termiņi, kas Latvijai uzliek ambiciozus mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā līdz 2035. gadam.

Rīgai tiecoties pēc bezatkritumu pilsētas statusa, iedzīvotājiem atkritumi būs jāšķiro centīgāk
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pēdējo četru gadu laikā strauji audzis atkritumu apjoms, kas nonāk "Getliņos". Pērn šeit nogādāta 461 tonna atkritumu, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pirms četriem gadiem. Te gan jāpiemin, ka pieaugumu veido tieši būvniecības atkritumi, kas saistīts ne tikai ar norisēm nozarē, bet arī ar būvniecības atkritumu jomas sakārtošanu. Nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms šajā laikā ir pat nedaudz sarucis, taču no tiem lielākā daļa nonāk poligonā.

Šādi turpinot, tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā būs jādomā par poligona paplašināšanu vai citām atkritumu iznīcināšanas metodēm, atzina uzņēmuma "Getliņi Eko" vadītājs Imants Stirāns.

"Teritorijas nepietiekamība ir problēma. Ir četri risinājumi perspektīvā. Viens no mazāk racionālajiem ir meklēt jaunu poligonu Viduslatvijas reģionam, kas ir 11 pašvaldības apkārt Rīgai, un Rīga. Otrs – domāt par teritorijas paplašināšanu Ropažu jaunajā novadā. Trešais risinājums ir dedzināšana, kas ir pazīstams, bet ne ļoti populārs risinājums. Pēdējais varētu būt kompleksais – paplašināšana ar dedzināšanu."

Galavārds par to, kā šo jautājumu risināt, pieder pašvaldībām, kurām par to jāvienojas līdz nākamā gada beigām. Ņemot vērā, ka Rīgā tiek saražots vislielākais atkritumu apjoms no Latvijas kopējā, tad galvaspilsētas domē pieņemtajiem lēmumiem ir vistiešākā ietekme uz kopējo situāciju. Mājokļu un vides komitejas deputāte Mairita Lūse ("Progresīvie") uzsvēra, ka atkritumu dedzināšana ir novecojis risinājums, un tas būtu pieļaujams vienīgi tad, ja visas citas iespējas ir izsmeltas.

"Es gribētu precizēt par atkritumu dedzināšanas iekārtu izbūvi – tas, ka viņas ir iekļautas valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, nenozīmē, ka tas ir Vides ministrijas pašmērķis – atkritumu dedzināšana. Tas ir maksimālais paredzamais apjoms, ko mēs varētu realizēt, ja mēs neatrodam citus ceļus. Vienkārši paskatoties uz to, kas notiek Eiropā, ka citas valstis slēdz atkritumu dedzinātavas, šobrīd vispār par šo jautājumu runāt, man šķiet, diezgan pretrunā gan ar klimata mērķiem, gan ar aprites ekonomikas mērķiem," teica Lūse.

Rīgas dome apņēmusies virzīties bezatkritumu pilsētas virzienā, un šeit liela nozīme būs gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju uzvedības maiņai.

Uzņēmuma "Zaļā josta" mārketinga vadītāja Laima Kubliņa gan norādīja, ka šobrīd iedzīvotāju vēlme dzīvot zaļāk ir pat lielāka nekā iespējas.

Kubliņa teica: "Latvijā iedzīvotāji vēlas dzīvot zaļi un bieži vien iedzīvotāji vēlas zaļāku vidi, zaļāku infrastruktūru un zaļākas iepirkšanās iespējas pat vairāk, nekā tas ir pieejams šobrīd. Līdz ar to te ir atkritumu apsaimniekotājiem, kur tiekties, un arī tirgotājiem noteikti ir plašas iespējas attīstīt gan beziepakojumu tirdzniecību, gan videi draudzīgu iepakojumu atbalstīšanu."

Iespējas kļūšot plašākas

Domniece Mairita Lūse skaidroja, ka jau tuvākajā laikā galvaspilsētā iespējas dzīvot zaļāk kļūs plašākas. Piesakoties "Zero Waste" pilsētas statusam, Rīga ar starptautisku ekspertu palīdzību izstrādās īpašu stratēģiju, kā samazināt atkritumu daudzumu. Iedzīvotāju līdzdalībai būs nozīmīga loma gan stratēģijas veidošanā, gan arī īstenošanā.

"Skatoties no atkritumu apsaimniekošanas viedokļa, pirmais lielais solis būtu bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītā vākšana, jo tas palīdz gan samazināt atkritumu apjomu, ko sūtam uz apglabāšanu, gan arī atvieglo atkritumu pāršķirošanu. Iedomājies, ja tu esi cilvēks, kas strādā pie līnijas un atlasa atkritumus, vai vienkārši kāds, kas ar jebkādu tehnoloģiju mēģina kaut ko atgūt – ja tur ir sajauktas kopā vecas zivis, kartupeļu mizas un banānu mizas, un plastmasa, nu, tur būs grūti kaut ko atlasīt," viņa norādīja.

Šo kā problēmu minēja arī Getliņos, kur šogad aprīlī ekspluatācijā nodots pirmais bioloģisko atkritumu pārstrādes komplekss, norādīja Administratīvais un infrastruktūras direktors Guntis Kampe.

"Bioloģija ir kopā ar daudz citiem dažādiem atkritumiem, pamatā ar inertiem, ar stiklu. Viņu nevar dabūt nost 100%, un paliek klāt šis stikls. Tā ir lielākā problēma, un šobrīd arī izmantošana šim tehniskajam kompostam ir diezgan neskaidra. Protams, mēs ceram, ka to lielā mērā atrisinās nākamā gada depozītu sistēma, ka nešķirotajos atkritumos šī stikla daļa tiks paņemta nost," viņš teica.

Patlaban Rīgā tiek sašķirota tikai aptuveni ceturtā daļa atkritumu, tomēr jau drīzumā šī situācija varētu mainīties.

Domes komitejā nupat apstiprināti saistošie noteikumi, kas namu apsaimniekotājiem uzliks pienākumu nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas ikvienas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, turklāt papildus tam tuvāko divu gadu laikā plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktus un veikt citus uzlabojumus.

Taču rīdzinieki nav vienīgie, kuriem nāksies mainīt paradumus. Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka Latvijai līdz 2035. gadam ir jāsasniedz ambiciozi mērķi atkritumu apsaimniekošanas sektorā. Tajā skaitā jāpanāk, ka poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir samazinājies līdz 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt