Pērn avārijas dēļ no ierindas izgājusī gaisa mērīšanas stacija Krišjāņa Valdemāra ielā arvien nedarbojas, tādēļ gaisa kvalitātes monitorings ir nepilnīgs, par ko Latvijai draud Eiropas Komisijas sankcijas. Savukārt datus no vienīgās strādājošās mērierīces Rīgas dome publiskot nesteidzas.
Aptuveni 40 000 rīdzinieku dzīvo vietās, kur gaisa kvalitāte neatbilst normatīviem un kur ikdienā nākas elpot automašīnu izplūdes gāzes, putekļus, benzolus un benzopirēnus.
Gaisa piesārņojumu rada ne tikai mašīnu motori, bet arī dilstošas riepas un asfalts, pārkrautās kravas ostā, mājokļu krāsnis un ielās izkaisītās smilšu un sāls tonnas.
Modernākā gaisa kvalitātes mērierīce šopavasar uzlikta Rīgas ostā, savukārt Brīvības un Valdemāra ielā tādas iekārtas uzstādīja pirms 13 gadiem, un nu pētnieki tās atzīst par novecojušām. Turklāt kopš pērn notikušā ceļu satiksmes negadījuma Valdemāra ielā gaiss netiek mērīts nemaz.
Rīgas domē apgalvo, ka Mājokļu un vides departamenta interneta lapā redzami aktuālie gaisa mērījumu dati, kas tiek apkopoti ik stundu. Tomēr mājaslapa liek vilties, jo jaunākās ziņas pieejamas no 24. maija rīta.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa stāsta, ka tā dēvētajās fona mērījumu stacijās slāpekļa dioksīda, putekļu un cita piesārņojuma pašlaik nav vairāk par atļauto.
Problēmas Rīgā ir ar transporta ietekmi, piemēram, Brīvības ielā šogad 38 gadījumos konstatēts, ka vidēji diennaktī piesārņojums pārsniedz normas robežas, lai gan EiropasSavienības direktīva pieļauj 35 gadījumus gadā.
Tomēr izbēgt no Eiropas Komisijas sankcijām līdz šim ļauj tas, ka sāls un smilšu piesārņojums ir mazāks par pieļaujamo, tādēļ vidējie rādītāji atbilst normām. Kopumā Rīgas gaisa kvalitāti Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperte vērtē kā svārstīgu – vienu gadu tas atbilst normām, bet citu – tās tiek pārsniegtas.
Eindorfa gan norāda, ka sodos valsts var iedzīvoties, jo gaiss tiek monitorēts nepietiekami – Rīgā tas būtu jāpārbauda vismaz divās stacijās.
Jau kopš 2015. gada Valdemāra ielas dati nav uzskatīti par kvalitatīviem, bet pēc avārijas to nav vispār, līdz ar to valsts nepilda direktīvas prasības. Nākamgad Latvijai jāsūta ziņojums Eiropas Savienībai par gaisa piesārņojuma datiem par 2016.gadu, bet “būs situācija, ka nebūs datu”, atzīst Eindorfa.
Kāda būs Eiropas Komisijas rīcība un sekas Latvijai, pagaidām nav zināms, var būt soda naudas vai aizrādījumi, naudas sodi var draudēt arī par piesārņojuma normu pārsniegšanu. Līdz šim gan par to saņemti aizrādījumi, saka Eindorfa.
Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe problēmas atzīst. Lielāka problēma centrā ir ar putekļiem, un tāpēc ir paredzēta ielu mitra uzkopšana pavasarī, putekļu savākšana pavasarī.
Vides pārvaldes uzdevumā izstrādāta Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma no šī gada līdz 2020. gadam, ko pirmdienas vakarā dome piedāvā pilsētnieku apspriešanai.
Trīs galvenie piesārņojuma iemesli ir transports, apkure un ražošanas uzņēmumi, un tie ir virzieni, kuros jāstrādā, stāsta Piņķe.
Transporta jomā paredzēti satiksmes pārvadi, lai novirzītu kravas transportu prom no centra, iecerēta arī velosatiksmes attīstība. Programmā iekļauti arī pasākumi ostā - kravu pārkraušanas uzņēmumu pārcelšana no centra uz Krievu salu.
Ir arī jauns ierosinājums aizliegt veciem transportlīdzekļiem iebraukt centrā vai arī noteikt tiem iebraukšanas maksu, tas gan ir kardināls piedāvājums, par kur vēl jālemj, stāsta Piņķe.
Šoreiz rīcības plāna programmā vērtēta situācija ne tikai pilsētas centrā, kur kvalitātes prasības pārsniegtas tiek regulāri, bet arī Rīgas apkaimēs. Domē gan atzīst, ka par gaisu nomalēs īpaši spriest nevar, jo tas nav pārbaudīts. Tādēļ dokumentā iekļauts arī plāns mēriekārtas uzlikt ārpus centra.
