Kopš 2004. gada Rīgas dome kredītu atmaksu ir galvojusi 74 studentiem, kam banka izmaksājusi ap 180 tūkstošiem eiro. Lielākoties Rīga galvu liek ķīlā par maznodrošinātiem jauniešiem, kam studēt gribas, bet naudas mācību maksai vai dzīvošanai nav. Līdz šim astoņiem Rīgas domes atbalstītajiem studentiem pie naudas nav izdevies tikt arī pēc diploma iegūšanas. Dome kredītus viņu vietā atmaksājusi 28 tūkstošu eiro vērtībā.
Pašvaldības Finanšu departamenta Norēķinu sistēmas koordinācijas nodaļas vadītāja Solvita Melkerte stāsta, ka vienam no studentiem ir studiju un studējošā kredīts, bet otram - tikai studiju kredīts. Viens no viņiem mācījies Latvijas Kultūras koledžā, otrs - Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā.
Viens no augstskolas beidzējiem saskaņā ar domes rīcībā esošo informāciju izbraucis uz ārzemēm, par otru parādnieku ziņu nav.
Neveiksmīga saruna ar abiem bijusi arī SEB bankai, kas studentiem piešķir kredītus. Banka pie tiem vērsās jau pirms četriem gadiem, bet bez rezultāta, tāpēc devās pie galvotājas Rīgas. Dome no SEB bankas gadā saņem vienu vai divus lūgumus norēķināties studentu vietā. Un bankas pārstāve Jeļena Kontuse skaidro, ka kopumā studējošo segments ir disciplinētākie saistību pildītāji.
Kontuse uzsver, ka tikai daži procenti saskaras ar kādām grūtībām atmaksāt kredītus. Savukārt gadījumu, kad parādu jālūdz atmaksāt pašvaldībai, esot vēl mazāk.
SEB banku kā studentu kredītu nodrošinātāju valsts izvēlējusies jau devīto gadu. Līdz šim ar pašvaldību galvojumiem saistīti gan bijuši vien ap 200 kredītu. No tiem nepilnā desmitā gadījumu radušās problēmas naudu atdot. Un tieši kredītu grūto pieejamību Latvijas Studentu apvienības prezidents Dāvis Freidenfelds min kā galveno iemeslu labajai disciplīnai – naudu var dabūt ar ļoti īpašiem nosacījumiem.
"Lielākoties tad tiek parakstīts līgums, ka cilvēks atgriezīsies reģionā strādāt. Daļai no studētgribētājiem tā ir vienīgā iespēja studēt," stāsta Freidenfelds. Pēc viņa teiktā, kredītu problēmu atrisinātu valsts dotēta augstākā izglītība.
Dzirdīgas ausis pie izglītības un finanšu nozarēm studenti vēl nav raduši. Tomēr norāda arī uz acīmredzamām sekām – studenti dodas uz kaimiņvalstīm, kur izglītoties var bez maksas. Aizpērn Igaunijā studēja 400 Latvijas jauniešu, bet šogad tādu ir jau ap 1000.
