“Mūsu mājā siltums ir parādījies no 23. septembra, bet ne visā mājā. Mums šobrīd no sešiem sildelementiem no visa dzīvokļa strādā tikai divi,” stāstīja mājas iemītnieks Raivis Sparāns.
Par defektu paziņots “Siltumservisam”, tika izsaukti meistari, kuri situāciju apsekoja, taču nekas nemainījās - radiatori kā bija, tā palika auksti. Iedzīvotāji atkal par to ziņoja, atbrauca meistari, bet atkal - jēgas nekādas.
Patlaban šī nama iedzīvotājus glābj elektriskais sildītājs, taču tie ir būtiski papildus tēriņi.
“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāvis Krists Leiškalns skaidroja, ka uzņēmuma pārstāvji nevar piekļūt vienam dzīvokli, kura īpašnieks neatrodas Latvijā, tāpēc nevar visu apkures sistēmu salabot.
“Tā ir problēma, un diemžēl arī šodien mums nav iespējams pateikt, kurā brīdī mēs piekļūsim šim īpašumam, lai varētu šo sistēmu stabilizēt, un cilvēki saņemtu absolūti pilnvērtīgu apkures pakalpojumu,” atzina Leiškalns.
Ar īpašnieku uzņēmums sazinājās, bet tā pārstāvjiem nav pateikts konkrēts laiks, kad īpašnieks būs mājās un nodrošinās piekļuvi dzīvoklim.
Mājas iedzīvotājs Guntis Rozenbergs stāstīja, ka viņš šajā ēkā dzīvo jau 20 gadus, un “kad siltuma apgādes caurules apsaimniekoja “Rīgas siltuma” cilvēki, vienmēr jau pirms apkures sezonas sākuma tika pārbaudīts, vai viss strādā un vai viss cirkulē, un līdz ar to datumu, kad bija paredzēts uzsākt apkuri, tad arī apkure sākās”.
“Acīmredzot viņi nespēj šo pakalpojumu sniegt normālā kvalitātē, lai būtu rezultāts,” secināja Rozenbergs.
“Rīgas namu pārvaldnieks” turas pie sava, ka visa vaina esot vienā dzīvoklī, kurā neesot iespējams iekļūt, un tad, kad meistariem būs pieeja, viss tiks salabots.
Tikmēr iedzīvotājiem ir jāmaksā par apkuri, kaut jēga maza, un klāt vēl arī krietni lielāks elektrības rēķins.
“Jā, viņiem ir jāmaksā par siltumu, ja dzīvokļu īpašnieki kaut kādā veidā uzskata, ka šis maksājums būtu jāpārdala, tad šajā gadījumā tā ir vienošanās starp dzīvokļu īpašniekiem pašiem, kā šo maksājumu var pārdalīt,” sacīja Leiškalns.
Rozenbergs gan pieļāva, ka iedzīvotāji varētu nepiekrist maksāt par neesošu apkuri un vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, “jo pakalpojumu mēs diemžēl neesam saņēmuši”.
