Rīga veloceļu infrastruktūrai šogad tērēs līdz 10 miljoniem eiro; veidos speciālu infrastruktūras nodaļu

Dažu veloceļu izbūve un speciālas nodaļas izveide. Tie ir Rīgas šī gada veloinfrastruktūras plāni, atklāja pašvaldībā, prognozējot, ka darbi varētu izmaksāt līdz 10 miljoniem eiro. Rīgas Apkaimju aliansē par vietvaras plāniem izsakās atzinīgi, savukārt arhitekts un vides aktīvists uz tiem raugās skeptiski, norādot, ka pašvaldība realizē vecus projektus, bet jauni netop. 

Rīga veloceļu infrastruktūrai šogad tērēs līdz 10 miljoniem eiro; veidos speciālu infrastruktūras nodaļu
00:00 / 03:35
Lejuplādēt

Šogad galvaspilsētā iecerēts aktīvi turpināt velo infrastruktūras attīstību. Plānots uzbūvēt veloceļus Imanta–Daugavgrīva un Ziepniekkalns–Centrs, savukārt vietumis centrā un apkaimēs veikt nelielus darbus ar velojoslām. To Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks (Jaunā Vienotība”), piebilstot, ka minētiem darbiem pašvaldība varētu tērēt līdz 10 miljoniem eiro, no kuriem vairāk par pusi izmaksās veloceļš Imanta–Daugavgrīva. 

Pulks atklāja, ka viens no galvenajiem notikumiem būs veloinfrastruktūras nodaļas izveide. Tās pārziņā būšot projektu izstrāde un realizācija. 

Par domes plāniem atzinīgi izteicās Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons: „Veloinfrastruktūras nodaļu es vērtēju labāk nekā tos veloceliņus. Stāsts jau ir par to, ka Rīga beidzamajos desmit gados ļoti maz investē infrastruktūrā. Veloinfrastruktūrā salīdzinoši vēl mazāk.”

Savukārt arhitekts Oto Ozols no apvienības „Pilsēta cilvēkiem” uz pašvaldības iecerēto raugās skeptiski: „Tiks realizēti projekti, kuri ir iesākti jau pirms vairākiem gadiem. Tie ir tapuši pagājušā un aizpagājušā mēra laikā. Būtībā mēs izdarām viņu neizdarītos darbus.”

Savukārt Pulks skaidroja: „Pirmkārt, nodokļu maksātāji jau ir samaksājuši par šo projektu projektēšanu, un Valsts kontrole norādījusi, ka ir jārealizē. Valdība pieprasa, lai būtu augstas gatavības projekti, ko iesniedz finansējuma saņemšanai. Tā ka tur nemaz nevarētu paprasīt tagad projektēšanai, tad paiet laiks, kamēr projektē, arī realizācijas termiņš.”

Tikmēr par nākamā gada konkrētiem plāniem vēl ir pāragri runāt. Pulks norādīja: „Paši uzstādījumi jau paliek – apkaimju savienojumi, veloinfrastruktūra apkaimēs. Bet konkretizēsim visu, pēc tam kad būs aktualizēta velokoncepcija.”

Arhitekts Ozols pastāstīja par lielāko problēmu šajā jautājumā: „Lielākā problēma ir tāda, ka netop jauni projekti. Šobrīd jau vajadzēja aktīvi strādāt ar jauniem veloinfrastruktūras projektiem, lai nākošajā vasarā mums būtu, ko realizēt.”

Arhitekts arī norādīja, ka pašvaldībai būtu jāturpina realizēt tā saucamās kovida joslas, ko pašvaldība pērn ierīkoja vairākās vietās, piemēram, Duntes ielā. Viņaprāt, tas ir lēts un vienkāršs risinājums, kā atrast līdzsvaru starp autovadītāju un velobraucēju interesēm. Tās gan neapmierināja autovadītājus, kuri par pagaidu velojoslām kritiski izteicās sociālajās tīklos, norādot, ka tās palēnina satiksmi. Pulks atklāja, ka tāda veida velojoslas vairs nerealizēs, jo galvenais mērķis bijis kovida pandēmijas laikā atslogot sabiedrisko transportu.

Veloinfrastruktūras attīstībai piekrīt Latvijas Automoto biedrībā, norādot, ka veloceļiem un joslām galvaspilsētā ir jābūt drošām. 

Organizācijas prezidents Juris Zvirbulis atzīmēja: „Veloinfrastruktūrai ir jābūt nodalītai no braucamās daļas tur, kur tas ir iespējams, saglabājot nepieciešamās funkcijas – sabiedriskā transporta funkcionēšanu, iespēju piebraukt. Ideālā variantā tā ir atsevišķi speciāli izbūvēta.”

Pašvaldība meklē arī risinājumus, kā galvaspilsētā vidi padarīt tīrāku. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt automašīnu skaita samazinājums. Taču pagaidām dome par to plašāk nerunā, norādot, ka skaidrāka situācija būšot pēc gada.

Pilsētplānotājs piesardzīgi vērtē Rīgas veloinfrastruktūras attīstību

Intervija ar pilsētplānotāju Neilu Balgali
00:00 / 02:31
Lejuplādēt

Pilsētplānotājs Neils Balgalis galvaspilsētas šī gada veloinfrastruktūras plānus vērtē ar piesardzīgu optimismu. Viņš norādīja, ka domes darbībā vēlētos redzēt vairāk ambīciju, jo pagaidām vietvara realizē tikai vecus projektus. 

Tāpat viņš sacīja, ka velo satiksmes infrastruktūra pilsēta ir visai fragmentāra, kas gan iedzīvotājus, gan viesus neaicina vairāk pārvietoties ar velosipēdu. 

Vienlaikus Balgalis skaidroja, kā atrast līdzsvaru starp velobraucēju un autobraucēju interesēm: “Līdzsvaru mēs varam atrast tad, ja cilvēks, kas pārvietojas, izdara racionālus lēmumus – spēt mainīt pārvietošanās veidus. Pašvaldības uzdevums ir spēt radīt sistēmu, lai mēs varētu [dažādus pārvietošanās veidus] izmantot, aizvietot. Proti, iekāpjam otra kurpēs un lietojam otra transportlīdzekli.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt