ĪSUMĀ:

• Vēlēšanu iecirkņos trūkst vadītāju, sekretāru un datorspeciālistu.
• Papildu izdevumi saistībā ar Covid-19 - 440 000 eiro.
• CVK vadītāja pārliecināta, ka vēlēšanas varēs notikt arī tad, ja puse no iecirkņiem būs ciet Covid-19 dēļ.

"Komplektācija neiet pārāk viegli. Aptuveni 70% nokomplektēti no visa. Ņemot vērā, ka būs papildu cilvēki vajadzīgi, tas nozīmē, ka būs jāpiestrādā.

Sarežģītāk ir, ka atsevišķos iecirkņos nav vadītāju, sekretāru un datorspeciālistu.

Tos vēl meklējam, jo komisijas locekļus, tos ir vieglāk savākt," pastāstīja Kokins.

Tāpat daudz darba paņem vēlēšanu organizēšana atbilstoši Covid-19 izplatības ierobežošanas principiem. Jau apzināts nepieciešamais aizsarglīdzekļu apjoms un veikta cenu izpēte. Tāpat izrēķināts, ka papildu izdevumi lēšami ap 440 000 eiro.

"Mēs gribam dezinfekcijas līdzekļus vēlētājiem, aizsargcimdus, ko mēs obligātā kārtā liksim vēlētājiem lietot, aizsargmasku, un izsniegsim katram individuālo pildspalvu lietošanai. Protams četrkārtīga iecirkņa dezinficēšana, jo pēc katras dienas jādezinficē. Tie, protams, ir darbaspēki un materiāli," stāstīja Kokins.

Tāpat iepriekš minētajā summā ieskaitāma iecirkņu darba laiku pagarināšana pirmsvēlēšanu dienās un aizsargtērpi, kā arī respiratori tiem darbiniekiem, kuri dosies pie vēlētājiem uz mājām. Kā norādīja Kokins, nekad nav zināms, kāda iemesla dēļ vēlētājs pieteicis vizīti mājās. Kokins arī skaidroja, ka pašlaik notiek darbs pie priekšraksta izveidošanas par to, kā labāk iekārtot vēlēšanu iecirknī.

Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa skaidroja – gadījumā, ja vēlēšanu laikā tiks konstatēts ar Covid-19 inficējies komisijas darbinieks, iespējams, iecirkni slēgs un vēlētājus pārvirzīs uz citiem iecirkņiem.

Bērziņa ir pārliecināta – sliktākajā scenārijā vēlēšanas tāpat varētu aizvadīt, ja slēgti tiktu līdz pusei no iecirkņu skaita.

"Jautājums, protams, būs – kurš ir saslimis un cik ciešā kontaktā saslimušais būs ar vēlēšanu komisiju vai citiem vēlētājiem. Savukārt, ja būs saslimis kāds vēlēšanu iecirkņa loceklis un epidemiologi uzskatīts, ka visai komisijai jādodas karantīnā, tad šajā situācijā visdrīzāk vēlēšanu iecirknis tiks slēgts," sacīja Bērziņa.

Otrdien, 14. jūlijā, arī sākas vēlēšanu sarakstu iesniegšana. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins pastāstīja, ka partiju sacensība par to, kurš sarakstu iesniegs pirmais, ir liela. Šoreiz visātrāk pieteikties paspējuši "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie", kas savu kopīgo vēlēšanu sarakstu iesniedza plkst.12. Pēc stundas - Jaunā konservatīvā partija, tad "Gods kalpot Rīgai", tad "Saskaņa", un pēdējie otrdien plks.16 kopīgo sarakstu iesniedza Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība.

Kopumā pašlaik sarakstus iesniegt pieteikušās 12 partijas.

"Tālāk šie saraksti automātiski aiziet uz Iekšlietu ministrijas soda reģistru, uz totalitārisma izmeklēšanas centru un uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Vai dati par personu ir pareizi, vai nav nepilsoņi sarakstā. Tādas tās pārbaudes. Vai nav sodāmība nedzēsta, kas liegtu kandidēt, un vai nav sadarbība ar "čeku" konstatēta," norādīja Kokins.

Lai arī šoreiz vēlēšanās varēs balsot jebkurā iecirknī, Kokins aicina iedzīvotājus balsot savā iecirknī, jo tas mazinās rindas un drūzmēšanos, kamēr tiks veikta datu apmaiņa starp vēlētāja iecirkni un to, kurā cilvēks ieradies.

KONTEKSTS:

Saeima šī gada sākumā lēma atlaist Rīgas domi. Vēlēšanu datums gan divas reizes ticis pārcelts saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Vēlēšanu datums noteikts 29. augustā.

Vislielākais atbalsts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās šobrīd tiek solīts “Saskaņai”, kurai seko “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgais saraksts, kuriem divu mēnešu laikā arī vērojams straujākais atbalsta kāpums. Tikmēr “Saskaņai” atbalsts ir krities.

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.

Līdz jūnija beigām pasākumos iekštelpās tika ļauts pulcēties ne vairāk kā 100, bet ārtelpās – ne vairāk kā 300 cilvēku. Savukārt no jūlija pasākumos ārā drīkst pulcēties 1000 cilvēki; no augusta šie griesti būs - 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekšā atkarīgi no telpas lieluma. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Bet sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.