Panorāma

Briti nedeportēs nereģistrētos ES pilsoņus

Panorāma

Panorāma

«Rail Baltica» trases posmā pēta grunti

Rīgā un galvaspilsētas apkaimē «Rail Baltica» trases posmā pēta grunti

Jau vairākas dienas Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē strādā speciālistu brigādes, kas urbj zemi. Viņi nevis meklē naftu, bet pēta grunts sastāvu vietās, kur plāno celt “Rail Baltica” dzelzceļu. Rezultāti ļaus projektētājiem saprast, kur un kā labāk būvēt un izvietot tiltus, tuneļus, uzbērumus un trokšņu sienas.

Atrast vietu, kur notiek ģeotehniskās izpētes darbi, nav grūti. Jāmeklē, no kurienes nāk skaņa. Strādnieki stāsta, ka urbšanas tehnika un speciālistu darbs bieži piesaista vietējo iedzīvotāju interesi. Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē vienlaikus strādā vairākas šādas brigādes, kas urbj dažādās iepriekš izvēlētās vietās. “Rail Baltica” posmā, kurā ietilpst arī Rīga, ir nedaudz vairāk kā 70 tādu punktu. 

SIA “Intergeo Baltic” ģeologs Kristaps Martinsons pastāstīja, ka urbuma dziļums svārstās no 20 līdz 30 metriem, ņemot vērā, ka Rīgā ir diezgan sarežģīti un dažādi ģeoloģiskie apstākļi.

Lai iegūtu nepieciešamos grunts paraugus, vienā urbuma vietā speciālisti strādā 3–4 dienas. 

Ģeologs apraksta iegūto materiālu, veic visus pierakstus, arī nofotografē, teica Spānijas uzņēmuma “Idom” ģeotehniskais uzraugs Pēteris Džeriņš. Iegūtos paraugus saliek pa kastēm, lai vēlāk jebkurš interesents tos var apskatīties un izdarīt savus secinājumus par ģeoloģisko griezumu.

Visa no grunts iegūtā informācija tiek saglabāta arī elektroniski.

Pēc darbu pabeigšanas urbuma vietu aizrok, atstājot nelielu cauruli, kas ļauj pētīt gruntsūdeņu līmeni līdz 8 metru dziļumam. Arī šī informācija atvieglos darbu jaunā dzelzceļa projektētājiem.

“RB Rail” reģionālais vadītājs Ģirts Bramanis paskaidroja, ka ir interese par šķērsojumu vietām, tādēļ interesentiem jāsniedz atbilde. "Kā dzelzceļu šķērsos šajās teritorijās, vai nu pāri, vai pa apakšu," sacīja Bramanis. "Šie tehniskie dati dos tehnisko atbildi, vai konkrētā vietā mēs varam diskutēt ar sabiedrību, kas būtu labāk – pāri vai pa apakšu. Vai arī tehniski tas nav iespējams.”

Pirmajā kārtā ģeotehniskā izpēte skars arī Stopiņu, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novadu pašvaldību.

Ja iepriekš noteiktie urbšanas punkti atradīsies privātā teritorijā, pirms darbu sākšanas speciālisti apziņos zemes īpašniekus. Pirmos projekta realizācijas darbus –  traucējošu objektu nojaukšanu – “Rail Baltica” vadītāji cer sākt jau decembrī, lai 2026. gadā Rīgā jaunajā dzelzceļa stacijā varētu piestāt pirmais vilciens. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti