Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir noteikt prioritātes, ko mūsuprāt būtu svarīgi izskatīt rudenī gaidāmajā NATO valstu un valdību vadītāju samitā Velsā," skaidro Beilijs. "Un, protams, mēs vēlamies atzīmēt arī trīs pēdējo NATO paplašināšanās kārtu jubileju, tostarp arī desmit gadus, kopš Latvijas iestāšanās NATO.”
Kā jau vēstīts, sestdien NATO dalībvalstu parlamentārieši nolēma izslēgt no šīs konsultatīvās organizācijas Krieviju par tās rīcību Ukrainā.
Viens no iemesliem, kādēļ sadarbība ar Krievijas parlamentu tiek pārtraukta ir fakts, ka tieši deputāti akceptēja Krievijas prezidenta lūgumu nepieciešamības gadījumā ievest armiju Ukrainas teritorijā. Un šī atļauja joprojām nav atsaukta, atgādināja Beilijs.
NATO Parlamentārā asambleja ir neatkarīga organizācija ar padomdevēja tiesībām, kas apvieno parlamenta deputātus no visām 28 Ziemeļatlantijas līguma valstīm. Asamblejas mērķis ir nodrošināt saikni starp NATO politiku un sabiedrību. Līdz ar to, Krievijas izslēgšana no šīs asamblejas sadarbības partneru vidus, ir vairāk simbolisks solis, kas seko gan Eiropas Savienības, gan NATO vadības, gan Lielā septītnieka iepriekš izteiktai reakcijai.
Turklāt pilnībā dialogs ar Krieviju netiek pārtraukts. Tās parlamenta pārstāvji varētu tik aicināti piedalīties atsevišķos pasākumos, ja tas būs nepieciešams, sacīja Latvijas delegācijas vadītājs NATO Parlamentārajā asamblejā Ojārs Ēriks Kalniņš.
