Krustpunktā

Portāla "Meduza" ģenerāldirektore Gaļina Timčenko: Turpinām cīnīties par izdzīvošanu

Krustpunktā

Intervija ar portāla "Meduza" vadītāju Gaļinu Timčenko. Saruna oriģinālvalodā

Deinstitucionalizācijas process Latvijā: kā ar to sokas?

Rīgā testēs jaunu pieeju: 2 «sistēmas bērni» pārcelsies uz pielāgotu dzīvokli, kur drīkstēs palikt arī pieaugot

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem radītu ģimenei pietuvinātu dzīvesvietu, Rīgā izmēģinās jaunu pieeju. Divi bērni no Kapseļu ielas sociālās aprūpes centra pārcelsies dzīvot speciāli pielāgotā dzīvoklī, kur varēs palikt arī pēc pilngadības sasniegšanas.

Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Rīgas domes Labklājības departamenta direktores vietnieks, Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors kritizēja deinstitucionalizācijas projektu un uzsvēra, ka Rīgā mēģina veidot individuālas programmas institūcijās dzīvojošajiem.

Pašlaik Rīgas dome kopā ar Labklājības ministriju plāno īstenot jaunu projektu, kurā divi bērni no Kapseļu ielas bērnunama pārcelsies dzīvot speciāli pielāgotā, pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

“Un mēs mēģināsim kopīgi izveidot to, kas ir līdzīgs sabiedrībā balstītai idejai ar domu, ka nākotnē, ja šie bērni nenonāks līdz ģimenei, tad viņi varēs turpināt arī kā pilngadīgi uzturēties dzīvoklī un dzīvot sev pierastā vidē,” pastāstīja Moors.

Šis būs izmēģinājuma projekts, kas prasot to, lai iesaistītās puses būtu elastīgākas, piebilda pilsētas Sociālās pārvaldes priekšnieks.

“Rīgā ir viennozīmīgs atbalsts deinstitucionalizācijas procesam, Rīgā samazinās bērnu skaits institūcijās,” sacīja Moors, kritizējot valsts īstenoto deinstitucionalizācijas projektu. Viņaprāt, tas jau sākotnēji tika izplānots kļūdaini, neiesaistot pašvaldības.

“Projekts pilnīgi ignorēja tādu lietu, ka šīm personām ir divas galvenās vajadzības: veselības aprūpe un nodarbinātība. Un sociālie pakalpojumi ir tie, kas palīdz izmantot tās pašas iespējas, kas ir citiem iedzīvotājiem, izmantot arī asistentu. Aprūpe mājās, manuprāt, ir pilnīgi nepamatoti pārvērtēta,” sacīja Moors.

Viņš norādīja, ka projekts paredzēja – sākotnēji jābūt informatīvai kampaņai, pēc tam notiek klientu izvērtēšana, tad darbinieku apmācība, un tikai pēc tam tiek investēts infrastruktūrā un pakalpojumu vietās.

“Projekts ir neizdevīgs pašam klientam, jo klients tiek zināmā mērā apmānīts. Viņam pasaka: aizej uz pašvaldību, tev viss būs. Bet faktiski projekts atļauj labākajā gadījumā uzcelt vai izremontēt vai nu dzīvesvietu, vai nu dienas aprūpes centru. Abus divus nekādā gadījumā, bet visbiežāk arī ne to pašu vienu,” skaidroja Moors.

Pēc domes aprēķiniem, šāda pieeja no pašvaldības prasa līdz pat 85% līdzfinansējuma. “Tad jau labāk mēs finansējam pilnīgi visu, bet vienlaikus mēs izdarām klientu atlasi, klientu informēšanu pareizi, nemaldinot par to, kas notiks,” pauda domes Sociālās pārvaldes priekšnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti