Tomēr, ja Rīgas dome budžetā neatradīs būtisku finansējumu kapu inventarizācijai, tālāk par bedru rakšanu un dažu celiņu noslaucīšanu kapsētās netiks. Attīstības koncepciju zināšanai ceturtdien, 30.jūnijā, pieņems arī Rīgas domnieki.
Rīgā ir divdesmit kapsētu, kas aizņem 450 hektāru zemes. Lielākā daļa no tām ir daļēji vai pilnībā slēgtas, bet atvērtas ir tikai pilsētas nomalēs Jaunciemā un Bolderājā. Ik gadu kapu paplašināšanās ar vidēji 7000 jaunu apbedījumu Rīgai atņem divus hektārus zemes, kur bedres rok pašvaldības Kapsētu pārvaldes strādnieki, bet visu pārējo paveic virkne apbedīšanas kompāniju. Un tās ar pašreizējo Rīgas kapu saimniecību ir apmierinātas.
"Situācija ar darbiem, kas saistīti ar mūsu jomu, ir diezgan pieņemama," saka firmas "Latona» saimnieks un Latvijas Apbedītāju asociācijas vadītājs Edmunds Štreihfelds.
Arī ar Rīgas domes Kapsētu pārvaldi apbedītājiem izveidojusies konstruktīva sadarbība, atzīst Štreihfelds, piebilstot, ka lielākās cīņas uzveiktas pirms desmit gadiem, kad toreizējā Rīgas vadība šaubīgā shēmā gribējusi visas kapu lietas uzticēt vienai kompānijai, bet vēlāk nākusi klajā ar domu no katras apbedīšanas kompānijas iekasēt vairākos tūkstošos mērāmu maksu par iespēju rosīties Rīgas kapos.
Savukārt pašlaik bēru rīkotājs ievērojis, ka Rīgas kapi tomēr ir nesakopti, it īpaši nomalēs. "Ja tā rūpīgāk ieskatās, Rīgā tiešām ir daudz kapsētu, kur varētu vēlēties labāku kārtību," Apbedītāju asociācijas vadītājs norāda uz Rīgas domes kā kapu saimnieces atbildību.
Rīgas kapos aizņemtas ir gandrīz pusmiljons kapavietu, taču lielākā daļa apbedījumu nav identificēti. Tā secināts Rīgas kapsētu attīstības koncepcijā, ko par gandrīz 40 000 eiro pēc domes pasūtījuma izstrādājis uzņēmums "Vides konsultāciju birojs". Rīgas kapu uzturēšanas budžets ir nedaudz virs pusotra miljona eiro, bet domes dotācijas veido tikai nelielu – ap 70 000 eiro – daļu. Būtībā kapi tiek uzturēti uz nule aizgājušo rēķina, jo tuvinieki maksā par kapavietām un pakalpojumiem.
Ar tādu iztikšanu pietiek tikai atkritumu izvešanai, atzīst Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieks Gints Zēla. Kapu jauniem apbedījumiem pietiks vēl desmit gadiem.
"Skatoties tālākā perspektīvā, ir nepieciešams nedaudz uzlabot esošo kapu kapacitāti, proti, ir jāveicina ugunsapbedīšana un cilvēku vēlme kremēties, lai tādējādi aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas kapos," darāmo uzskaita Zēla. Viņš norāda, ka arī citviet Eiropā tiek taupīta zeme, iespējami racionālāk izmantojot esošos kapus.
Taču jau esošie kapi par labu saimniekošanu neliecina.
Kā secina koncepcijas autori, kapavietas tiek ierādītas stihiski un bez projekta, kapsētu ainava neatbilst sabiedrības prasībām, vecie koki ir pārauguši un kļuvuši bīstami, bet jaunie sasējušies paši un aug, kur pagadās, tā vēl vairāk samazinot vietu jauniem apbedījumiem.
Tādēļ «Vides konsultāciju birojs» iesaka Rīgai ieviest kārtību vecajos kapos, jo tādējādi ne tikai uzlabotos skats, bet arī atrastos daudz vietas no jauna bērējamiem. Kapsētu pārvaldes vadītājs Zēla saka – tad būtu jāveic inventarizācija, lai arī saprastu, kur, kas un cik sen guļ. Pašlaik jāsamierinās ar jauno ugunskapu izveidi un kapu paplašināšanu – šobrīd sākts darbs, lai paplašinātu Sarkandaugavas kapsētu.
Zēla atzīst, ka vispirms nepieciešams izveidot datubāzi, kurā izvietot inventarizācijā ievāktās ziņas. Tad varētu plānot, kā jēdzīgāk izmantot jau esošos kapus, kuros pētnieki rosina pamesto kapavietu vietā ierīkot jaunas, bet, piemēram, pieminekļus un apmalītes turpat kapos samalt, izmantojot celiņu uzlabošanai. Tāda kārtība, kad nevajadzīgajām mantām ir gan simboliska nozīme (piemineklis paliek kapos), gan otrreizējs pielietojums, esot arī Vācijā.
Tomēr inventarizācija un datubāze esot dārgi projekti, bet naudas tādiem darbiem Kapsētu pārvaldei nav. Pagaidām par papildu naudu kapiem nerunā arī Rīgas dome. Mājokļu un vides komitejā izstrādātā koncepcija ceturtdien tiks pieņemta zināšanai.
Dokumentā arī ierosināts, ka vismaz par miljonu eiro gadā varētu palielināt ieņēmumus, ja līdz ar vienreizējo kapu maksu tuvinieki ik gadu par kopiņu domei pārskaitītu piecus eiro. Tādu plānu domei vēl nav, tomēr jūlijā sagaidāms pārējo pakalpojumu cenu kāpums.
