Valsts svētku pasākumi šorīt Rīgā iesākās pavisam agri ar tradicionālo studentu korporāciju gājienu no Latvijas universitātes līdz Brāļu kapiem. Rīts turpinājās ar dievkalpojumu Doma baznīcā, kura apmeklētāji atzinīgi vērtēja arhibīskapa svētku uzrunu un secināja, ka šoreiz svētku sajūtu pavada arī sēru noskaņa pavisam neseno Parīzes notikumu dēļ. Sekoja svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Uz svinīgo sēdi pulcējās arī Saeimas deputāti. Tajā parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra: pašiem sava valsts - tā nav pašsaprotamība. Mūsdienās tai jāspēj stāties pretī ne tikai hibrīdkara draudiem un terorismam, bet arī jānodrošina, lai tās pastāvēšanu gribētu paši iedzīvotāji:
“Gadās, ka valstis slimo, Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana - politiska, ekonomiska un etniska – novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpējā izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarējis. Tautai zūd uzticība politiķiem.”
Pēc sēdes valsts augstākās amatpersonas devās uz 11.novembra krastmalu. Kaut šogad 18.novembrī laiks nebūt nelutina, vienā no šīs dienas kulminācijas pasākumiem 11.novembra krastmalā bija pulcējušies tūkstošiem skatītāju, ar interesi vērojot, kas tad būs šīs dienas jaunumi. Un tie bija – pirmo reizi Latvijas armija līdzās citiem gadiem ierastajai sabiedroto bruņu tehnikai beidzot demonstrē pati savus kāpurķēžu bruņu transportierus, kas šogad nopirkti no Lielbritānijas.
„Bija ļoti forši, bija skaisti, ļoti interesanti. Varēja no mājām izrauties ārā. - Tas, ka nejauks laiks netraucēja? - Nē, nemaz,” saka rīdziniece Dita.
11. novembra krastmalā militāro parādi netrūka dažādu paaudžu ļaužu, jauniešu, pensionāru un ģimenes ar bērniem. Brīžiem pūlī dzirdamas arī krievu valodā runājošo kompānijas, un vēl daļa sanākušo atbraukuši arī no novadiem, lai svētkos būtu kopā ar līdzcilvēkiem.
„Lūk, redziet, šoreiz paņēmu mazmeitu līdzi un viņa pat iemiga, skanot Latvijas himnai fonā. Lai arī esmu krieviete, es jūtu lepnumu par savu valsti, šeit esmu nodzīvojusi 40 gadus, un tā ir mana dzimtene, kurā jūtos labi. Man ir arī trīs bērni, kuri visi ir pilsoņi, un dēls dienē arī armijā,” ar lepnumu sacīja Lilija.
Svētku svinēt rīdzinieki plāno dažādi. Vairumam tie būšot ģimenes lokā pie svētku galda. Novēlējumi valstij dzimšanas dienā ir dažādi.
„Būt stiprai, turēties, būt Latvijai vienmēr! Būt vienotai!” uzmundrina Agija un Kārlis.
„Mazāk sērot un vairāk priecāties; lai tauta priecīgāka un tauta optimistiskāka,” novēl Armands. Bet mazajai Elīzei savs vēlējums: „Lai Latvija nekad nenogrimst Daugavas dibenā un lai viņa vienmēr zied!”
