Darbnīcā, uz sieta savienojot auduma strēmeles un ļaujot vaļu iztēlei, kā arī pirkstu veiklībai, katrs radīja savu pikseli jeb kvadrātu – daļu no lielas mozaīkas, kas simbolizē mūsu sabiedrību.
"Es pikselēju. Tas ir tā kā veidot rakstu. Un pēc tam to visu mēs dāvināsim Valsts prezidentam. Mēs katrs veidojam pikseli. Caur zilo sietu tā, lai tas siets nebūtu redzams," pastāstīja apvienības "Apeirons" brīvprātīgais Voldemārs.
Apvienības valdes loceklis Ivars Balodis norādīja: "Mēs mēģinām savādāk runāt par invaliditāti, apkārtējo sabiedrību iesaistīt aktivitātē, lai tās sarunas būtu. Lai nebūtu tā, ka mēs pamācoši stāstām, – bet mēģinām pārveidot tos stereotipus un mainīt aizspriedumus."
Interese par darbnīcu ir liela. Antra ar radu bērniem atnākusi arī tāpēc, lai parādītu, ka ir pret diskrimināciju.
"Jā, lai nebūtu tāda diskriminācija, lai visiem būtu vienādas tiesības un lai visi varētu dzīvot normālā vidē, apstākļos," savu viedokli pauda Antra.
Arī Līna un Elizabete uzsvēra: "Viņi ir tādi paši kā mēs, tikai mazliet citādāki, bet tas ir viss ok."
Tomēr tam, ka viss kārtībā, cilvēki ar invaliditāti un viņu draugi nepiekrīt. Aizvien ir problēmas ar vides pieejamību, šo cilvēku nodarbinātību un iespējām iegūt izglītību.
"Šie mazie pikselīši, šie mazie kvadrātiņi tiks visi apvienoti vienā lielā gobelēnā vai mākslas kolāžā. Un šo kolāžu mēs domājam uzdāvināt Latvijas Valsts prezidentam. Lai viņš atceras, ka, pieņemot lēmumus, runājot ar politiķiem – lēmumu pieņēmējiem – lai ik pa laikam atgādina, ka cilvēki ir dažādi, tai skaitā cilvēki ar invaliditāti. Un tas ir ļoti svarīgi," pastāstīja Balodis.
Uz tāfeles jeb vēlmju sienas ikviens garāmgājējs sestdien varēja atstāt savas pārdomas par tēmu – kas ir diskriminācija un kā to novērst.
