Daudzdzīvokļu namu pagalmos piecdesmit maisi - tas ir nieks, daudzviet to skaits lēšams pat simtos, un nav pat aptuvenu aprēķinu, cik desmitiem vai simtiem tūkstošu maisu ik gadu tiek izmantoti lapu savākšanai.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe atzina, ka “varbūt šie plastmasas maisi nav videi draudzīgākais variants”.
“Ja teritorija ir pietiekami liela, un ir iespēja šīs lapas uzkrāt kādā speciālā konteinerā, tad, protams, ir videi draudzīgāk, ja šie maisi netiek vienreiz izmantoti un izmesti,” sacīja Piņķe.
SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts savukārt skaidroja, ka maiss “ir savā veidā norēķinu vērtība, un namsaimnieki vienkārši norēķinās par maisu skaitu”. Ja viņiem būtu cita norēķinu vērtība - konteiners vai vairākkārt lietojamie maisi, tad par tilpumu norēķinātos citādi, bet šobrīd viņi norēķinās vienkārši par maisiem, atzina Aizbalts.
Regulējumu, kas liegtu šos maisus izmantot vai mudinātu meklēt citas alternatīvas, nav. Taču Eiropas direktīva paredz, ka no 2021. gada ir jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu atsevišķa savākšana.
“Patiešām nākotnē ir jādomā - vai tie ir [plastmasas] maisi, vai tie ir vairākkārtīgi lietojamie maisi, kuros lapas uzkrāj, vai, iespējams, kādi konteineri, ja teritorija ir pietiekami liela, kur tos izvietot,” sacīja Piņķe.
Atkritumu apsaimniekotāji atzīst - alternatīvas ir, iespējams, vienkārši trūkst vēlmes mazāk izmantot šos atkritumu maisus.
“Pirmais variants būtu tāds, ka vienkārši lapas grābt kaudzēs, un tā jau nav problēma, ka viņas atstāj kaudzēs, jo nav mums tādu tornado, ka viņas aizpūtīs pa gaisu un, ja tev ir normāls līguma izpildītājs, tu viņam pasaki - tajā dienā sētnieks man savāks, lūdzu esiet tajā dienā pulksten 10.00 vai 11.00 un savāciet,” klāstīja “Eco Baltia vide” pārstāvis.
Vēl viena alternatīva ir vairākkārt lietojamie maisi, kas aizņem uzreiz vienu kubikmetru, kas ir 10 reizes lielāks nekā parastais maisiņš, tad tam arī attiecīgi piebrauks mašīna ar speciālo tehniku un vienkārši iekraus un izlādēs mašīnā iekšā, stāstīja Aizbalts.
Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja nodot lapas konkrētos punktos, konkrētos laikos, kur šīs lapas var izbērt, un maisus atkārtoti izmantot.
Mājokļu un vides departamentā piekrīt, ka būtu prātīgi rast veidus, kā atbrīvoties no šo maisu izmantošanas, bet norāda, ka daudzviet to īstenot nebūs tik viegli.
“Nevarētu būt runa par kaut kādu vispārēju aizliegumu - aizliegsim izmantot maisus. Ir jāsaprot, ko mēs liksim tā vietā. Tas ir jautājums, pie kā mums nākamā gada laikā būs jāpiestrādā, jo Eiropas direktīvas paredz, ka no 2021. gada ir jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu atsevišķa savākšana, tātad nodalīšana no nešķirotajiem atkritumiem,” atzina departamenta pārstāve.
Variantu, ka daudzdzīvokļu namu sētniekiem izsniegtu vairākkārt izmantojamos maisus, no kuriem lapas izbērtu konteinerā un pēc tam šos maisus atkal atdotu sētniekiem, Rīgā redz kā vienu no iespējām. Jebkurā gadījumā - rudens lapu savākšanā gaidāmas izmaiņas.
