Birokrātijas balva '20

Tēvs ārstējas Onkoloģijas centrā Austrumu slimnīcā. Ārstējošais ārsts nosūtījis tēvu uz starošanu stacionārā, tur pat, tajā pašā slimnīcā. Jau rezervēta vieta un laiki. Bet nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Tā ir tikai formāla lieta, jo ārstējošais ārsts jau nosūtījis, bet formāli šāds nosūtījums jāraksta ģimenes ārstam. Šis izraksts prasa vismaz ģimenes ārsta laiku. Cik jauki - tagad ir E-veselība, nekur nav jābrauc. Visiem vajadzētu būt ērti.

Bet, izrādās, ka Austrumu slimnīcas pieņemšanas nodaļā E-veselību atvērt nevar/neizmanto/vispār neesot pieslēgta. Es tā arī nesapratu, kas tieši par problēmu, bet dzirdēju visas trīs atbildes. Es pajautāju, vai tad tiešām neviens dators nav pieslēgts? Nē, neesot. Pieprasa izdrukātu nosūtījumu. Labi, to nosūtījumu paši varam izdrukāt no E-veselības, bet...
1) nosūtījums E-veselībā uz tēva vārda, es nevaru pieslēgties tēva kontam, jo nepieciešams Smart-ID, tēvam ne viedtālruņa, ne Smart-ID.
2) lai tiktu pie tēva konta, nepieciešama pilnvara, kas jāraksta NVD. Tātad, 82 gadus vecs cilvēks jāved rakstīt pilnvaru, lai es varētu izdrukāt nosūtījumu no E-veselības, kurai nevar piekļūt iestāde, kurai tā E-veselība ir domāta. It īpaši covida laikos.
Vēlreiz nācās raustīt ģimenes ārstu un lūgt nosūtījumu uz papīra.
Jautājumi:
1) Kāpēc ģimenes ārsts jāpārslogo ar lieku, pilnīgi formālu papīru izrakstīšanu? Kāpēc jādubulto ārstējošā ārsta nosūtījums, kas jau ir slimnīcas dokumentos, digitāli un uz papīra?
2) Kāda jēga no E-veselības, ja to neizmanto visas med. iestādes un tik un tā jādrukā ārā?
3) Kā ar visiem šiem papīriem un nosūtījumiem (virtuāliem un papīra) var tikt galā vientuļš slims cilvēks gados, ja viņam nav palīga? Ja arī ir palīgs, tad ierobežota piekļuve kontam. Nepieciešama pilnvara. Pilnvara izdrukāt nosūtījumu, kas dubulto jau esošo ārstējošā ārsta nosūtījumu. Absurds.
Es uzskatu, ka ģimenes ārstus nedrīkst izmantot kā sekretārus paīru kārtošanai. Ar to visu varētu tikt galā E-veselība, bet kāda no tās jēga, ja tā nav ērti pieejama ne lietotājiem, ne med. iestādēm?
Ziņo

Rīga sola maznodrošinātajiem atvieglot iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanu

Vai maznodrošināto ģimenei, kurā tikko ir piedzimis bērns, tik tiešām ir atkāroti jāiziet visi birokrātijas līkloči, lai pierādītu, ka viņiem vēl joprojām pienākas maznodrošināto statuss? Ar šādu situāciju saskārās kāds LSM lietotājs. Rīgā skaidro, ka maznodrošināto situāciju pārbauda regulāri, lai palīdzību saņemtu tie, kam tā patiešām nepieciešama. Taču Rīgas pašvaldība arī nolēma iet līdzi laikam un drīzumā atvieglot procedūru un iztikas līdzekļu deklarāciju ļaut iesniegt elektroniski.

Maznodrošinātā statusu piešķir sociālais dienests, kurā jāiesniedz papīru kaudze, lai pierādītu, ka ģimene nespēj tikt galā ar finansiālo situāciju. Šādiem cilvēkiem pienākas dažādi atvieglojumi, kā arī pabalsti. Piemēram, ir iespēja saņemt pašvaldības dzīvokli. Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 31 313 ģimenes, kurām piešķirts maznodrošinātā statuss.

Labklājības ministrijas pārstāve Agnese Jurjāne skaidroja, ka “šobrīd valstī ir noteikts, ka maznodrošinātas personas statusu piešķir mājsaimniecībām, kur ienākums uz vienu ģimenes locekli nav mazāks par 128, 6 eiro. Tātad 128 eiro vai vairāk”.

Ja ienākumi ir vēl zemāki, piešķir jau trūcīgā statusu.

“Katra pašvaldība var noteikt maznodrošinātas personas līmeni šobrīd, nav valstī vienota normatīva. Tātad zemākā ir noteikta, augstāko skatās katra pašvaldība, ko tā var atļauties. Rīgā tas būs vairāk, Cēsīs tas būs mazāk,” skaidroja Jurjāne.

Rīgas domes Labklājības departamenta reģistrā šobrīd ir vairāk nekā 11 700 personu. Liela daļa no tām - pensionāri. Departamentā pieļauj, ka cilvēku, kuriem būtu nepieciešams nokārtot maznodrošinātās personas statusu, ir krietni vairāk, jo rīdzinieku turības līmenis tiek vērtēts pēc daudz augstākām summām.

Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice informēja, ka Rīgā šo statusu piešķir ja ienākumi uz katru ģimenes locekli ir uz 320 eiro robežas, “bet, ja cilvēks dzīvo viens pats, kā tas bieži vien ir senioru gadījumā, šie ienākumi bieži vien ir 400 eiro uz cilvēku”.

Galvaspilsētas sociālais dienests izvērtē katru uzskaitē esošo personu – darbspējīgus cilvēkus vērtē reizi trīs mēnešos, savukārt seniorus vērtē reizi pusgadā. Tas pats arī attiecas uz ģimenēm, kurās tikko nācis pasaulē mazulis.

Daudzi vecāki ir neizpratnē, kāpēc viņiem pēc ģimenes pieauguma ir jāatskaitās sociālajam dienestam? Vai tiešām, saņemot valstī paredzētos pabalstus rūpēm par jaundzimušo, viņiem tiks atņemti atvieglojumi, kurus nodrošina mazturīgā statuss?

Lita Brice skaidroja, ka “pabalsti, kas ir pirmsdzemdību, kas ir vienreizējie pabalsti, netiek ieskaitīti ienākumos, tātad, šajā gadījumā cilvēkam nekas nemainīsies. Šī nauda iekritīs kontā, jānes būs bankas izziņa. Tas netiek ieskaitīts ienākumos”.

“Tajā pašā laikā, kāds ir sācis strādāt kaut kur citur, palielinājusies darba alga. Situācijas mainās, tāpēc mēs sekojam līdzi, lai tiešām šīs izziņas, kas tomēr ir nozīmīgs atbalsts, saņemtu tie cilvēki, kuriem tiešām tas ir nepieciešams, tā ir galu galā arī mūsu nodokļu maksātāju nauda,” skaidroja Brice.

Nereti, pēc ģimenes pieauguma pašvaldības sociālais dienests secina, cilvēku ienākumi ir tik zemi, ka viņam jāpiešķir trūcīgās personas statuss – tas nozīmē citas atlaides un finansiālu atbalstu.

Tomēr nepieciešamo dokumentu vākšana, tikšanās ar sociālā dienesta darbiniekiem, kas šobrīd iespējama tikai pēc pieraksta, ir laikietilpīga un ķēpīga.

Bet Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice informēja, ka departamentam tagad ir “projekts par iztikas līdzekļu deklarāciju, ka to varēs aizpildīt arī elektroniski. Daudziem tas atkal būs jāmācās no jauna, kā apieties ar šīm sistēmām, jo krīzes laiks mums pierādīja, ka cilvēki diemžēl neprot pat e- Latvija ielikt iesniegumu”.  

Bet tomēr departaments nolēma, “ka mēs varētu arī iet līdzi laikam un drīzumā jau mēs testēsim šo  programmu un iztikas līdzekļu deklarāciju varēs iesniegt e - vidē, ar e - parakstu vai caur e-Latvija”, informēja Brice.

Neviens nespēj izzīlēt, kādus pārsteigumus nesīs nākotne. Maznodrošinātās personas statusā var nonākt teju jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Valsts un pašvaldības iestādes aicina sadarboties ar sociālā dienesta darbiniekiem, tajā pašā laikā atzīstot, ka šobrīd statusa iegūšanas process ir pietiekami sarežģīts birokrātijas dēļ.   

Dalies ar savu pieredzi, piesaki nejēdzīgo procedūru “Birokrātijas balvai’20”!

Ziņo
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti